Kā ir dzīvot ar brīvu prātu Čehijā?

Beigas

2011-07-09T13:04:00.001+03:00

Jau pēc pāris dienām (precīzi četrām) manam projektam būs pienākušas beigas.Tādēļ jūtu pienākumu brīdināt arī tos, kas šeit laiku pa laikam iegriežas, ka arī šī bloga beigas ir tuvu, jo savas ikdienas gaitas aprakstu un iemūžinu myselfformyself.wordpress.com blogā. Tā, lai nesajuktu un būtu skaisti.

Visā visumā, projekts bijis veiksmīgs. Esmu ieguvusi daudz paziņu var teikt katrā Eiropas valstī un jau top plāni par braukšanu ciemos pie dažiem, kā arī pāris cilvēku ir ieinteresēti Latvijas apmeklēšanā. Varbūt man piestādīt rēķinu prezidentam, par cik esmu veikusi sava veida reklāmu un piesaistījusi tūristus? He.

Čehija man vienmēr paliks trako piedzīvojumu zeme. Ar nesaprotamu, pilnīgi neloģiski funkcionējošu transporta sistēmu. Ar alu, kurš spēja iegaršoties pat man. Ar valodu, kuru izmantojot spēj vien nobrīnīties, kā Tava mēle spēj izrunāt ko tādu. Un daudz jo daudz citām feinām un ne tik feinām lietiņām.

Pirms atbraukšanas biju domājusi, ka šis laiks būs citāds, tas gan jāatzīst. Uzsveru - citāds, nevis labāks vai sliktāks. Bet kā jau zināms, ne vienmēr dzīvē viss notiek kā plānots un gaidīts. Būtu diezgan paradoksāli, patiesībā, ja viss būtu noticis tā, kā es biju iedomājusies savā mazajā galviņā, kravājot somas un naktī nespējot aizmigt. Tipiskā frāze - ak, kā laiks skrien. Tik tikko ierados šeit. Satiku visus cilvēkus. Satiku savu dzīvokļa biedreni un piedzīvojums sākās. Visiem ar mazliet satraukumu puncī, bet ar labām priekšnojautām. Protams, ir bijušas arī problēmas... Bet , laikam ejot, tās kļūst gluži vienkārši par pieredzi un piedzīvojumiem.

Visiem tik ļoti beidējošais temats - homesickness aka ilgas pēc mājām. Jau kopš bērnības esmu bijusi tā meitiņa, kas pie vecāsmammas nespēj izturēt ilgāk par 3 dienām, un zvana mammai, raudot un prasot , lai brauc pakaļ un ved mani mājiņās. Arī pirms braukšanas , radinieki pasmīkņāja par šo faktu un jokoja, ka tik nedaru arī šoreiz tā. Un, redz, nedarīju. Pietam, turējos godam, jo tādi īsti homesickness brīži bijuši vien divi, bet nevienā ne otrā neesmu gribējusi pamest iesākto un doties prom. Gluži vienkārši, mazliet paskumstam un turpinam mesties iekšā piedzīvojumos. Var jau būt, ka tas tomēr tāpēc, ka nemaz nebija laika skumt. Nepārtraukti kāds jauns pasākums, ceļojums , notikums. Nedēļas nogalēs, kas, nezināmu iemeslu dēļ, tika pavadītas čučot cauru dienu mājās (atminos vien kādas 3 visa gada laikā), mazliet arī piezagās skumju sajūta. Kā saka - ja ir laiks gruzīties, tad arī gruzīsies. Priecājos, ka man nebija.

Nākamais gads tiks aizvadīts augstskolā & dzīvojot Rīgā. Mazais satraukumiņš par to, kā tad nu tas būs, turpinās. Šķiet, esmu palikusi mazliet atkarīga no šī satraukumiņa. Tas ir tas, kas dzen uz priekšu un izaicina. Ja zini, ka tas atgriezīsies - automātiski meklē iespējas piedzīvojumiem. Arī tagad lūkojos uz kādu projektu Vācijā, 2 nedēļas pēc manas atgriešanās Latvijā, un domāju, vai vajag? Izvairos pieņemt lēmumus, tas saglabājies vēl joprojām. Dzīvosim redzēsim. Zinu vien to , ka mana dzīve mainās gadu no gada. No skolas sola, uz pilnīgu bez-stresa dzīvi džinsenēs un kedās Čehijā, uz atgriešanos realitātē un papēžiem nedēļas nogalēs Rīgā. Vai šis būtu tas, kā iepazīstam sevi? Redzam, kura no lomām jūtamies vislabāk? Nevaru sagaidīt, ko dzīve atnesīs. Bet par to jau...pastāstīšu cituviet - myselfformyself.wordpress.com .

Tiekamies!

Paldies par uzmanību :)

Un izmanto iespēju, aizbrauc EVS.

Projekti pieejami līdz 2013. gadam, pēc tam.. neviens vēl nezina vai būs šāda iespēja. Ir to vērts.

Es nu turpinu savas pēdējās ikdienas gaitas šeit un dodos uz dzimšanas dienas party!

Na zdravi! :)*

Piedod, ka tik gari

2011-06-14T00:33:00.001+03:00

Vistrakākā nedēļa manā EBD periodā.

Ceļojums - Čehija - Horvātija - Slovēnija.

Maz līdzekļu, nekādu plānu.

Vnk laižam!!! :)

Tātad. Pirmā diena !
4 meitenes izdomā ceļot.
Traka itāliete, mierīga somiete, stresainā latviete un organizatore no Zviedrijas. Itālija, Somija un Latvija ceļo kopā no Čehijas uz Horvātiju. Savukārt Zviedrija jau 4 dienas kā ceļo pa Ungāriju un plāno pievienoties mus Horvātijā, Zagrebā.

Plāns - doties no mūsu pilsētām un tikties Brno, no kurienes atiet mūsu autobus uz Zagrebu, Horvātiju. Cena - 40 eiro. Dodoties ceļā, biļetes netiek iegādātas. Ierodamies stacijā laicīgāk, lai nopirktu tās. Darīts. Dodamies uz supermārketu, lai iegādātos savas pirmās "veselīgās" pusdienas. Atrodam jauku parciņu, sēžam, ēdam siltu maizi un augļus, 4 h laika līdz autobusam. Paiet laiks...Domājam doties savlaicīgi uz autobusu. Tā arī daram. Aizejam, gaidam, gaidam, neko nesagaidam. Bet nekrītam panikā, jo vēl joprojām domājam, ka autobuss gluži vienkārši kavējas. Sākam domāt, kāda iela ir šai autobusu stacijai? Protams, izrādās Brno ir 2 stacijas. Mini - vai mēs bijām īstajā? BET...dusmas bija nevaldāmas, jo tā pat nebija 100% mūsu vaina. Biļešu pārdevējs neteica ne vārda + internetā bija rakstīta cita adrese. Sākam domāt. Ir 00:31 naktī un esam prom no mājām. Kur palikt pa nakti? Stacijā? Labi...Mūs apciemo pilnīgi nojūdzies sētnieks - paliek bail. Zvanīsim brīvprātīgajai no Krievijas, kas dzīvo šeit. Uzmodinām, protams, viņa saka, lai dodamies pie viņas. Tā divos naktī ierodamies viņas dzīvoklī un viņa ir neticami laipna.

Nākamajā rītā mostamies un pūlī manāms satraukums. Ko iesāksim šodien? Gara stāvoklis zem nulles, esam uz robežas starp došanos mājās un došanos uz Zagrebu tik un tā. Izlemjam - LAIŽAM! Pie velna to naudu. izskaitam, cik katrai ir , izskatās, ka būs cieši, bet iztikt var. ēdīsim gaisu.

Dodamies uz autobusu staciju, mēģinam atgūt naudu par biļetēm - protams, neveiksmīgi. Noskaidrojam, ka vēlāk ir autobuss uz Vīni. Pērkam biļeti, jo domājam, ka no Vīnes uz Zagrebu nevajadzētu būt problemātiski tikt. Kļūda.

Nonākušas Vīnē saprotam, ka esam auzās. Autobusu&vilcienu staciju info punktos neviens neko nezina par autobusiem uz Horvātiju. No viena punkta mūs sūta uz citu. Nekā. Atkal pienācis vakars. Sāk gāzt lietus un zibeņot. Kur paliksim pa nakti? Sazvanam Zviedriju. Lai arī dusmīga, tomēr palīdz mums. Uzraksta couch surfingā LAST MINUTE grupā, ka 3 meitenes iesprūdušas Vīnē un nav kur palikt pa nakti. Saņemam 4 telefona zvanus. Pārpratuma dēļ vienojamies palikt pie viena puiša pa nakti. Satiekam, visām mazliet bail no viņa. Vēlāk atklājas - viņš ir apmāts ar datorspēlēm un citplanētiešiem. Visu atlikušo vakaru iejutās runātāja lomā un mēs netikām pie vārda ne mirkli. Man ļoti nepatika šis cilvēks. Nezinu kāpēc. Tā mazliet baisi palika, cik ļoti azartisks viņš ir par visu datorīgo. he. Nākamajā rītā, izejot no viņa mājas, nopūšos - phu. esam dzīvas. Dodamies pilsētā meklēt transportu uz Horvātiju. cilvēki ir laipni, nāk klāt paši un prasa, vai nepieciešama palīdzība. Galu galā, noskaidrojam, ka autobuss IR.

Sēžamies autobusā un no laimes nezinam, kur likties.

Pēc vairākām stundām, nonākušas Zagrebā, satiekam Zviedriju un ieturam kārtējās veselīgās supermārketa pusdienas. Taupam naudu, tā teikt.

Droši avoti vēsta - Zagrebā šajā nedēļas nogalē ir Pāvests. Nelaidām garām šo iespēju redzēt savām acīm un pievienojāmies cilvēku pūļiem.

"Papa mobil"

Sasmējāmies par viņa mašīnu. Droši + visi viņu paspēj redzēt.

Pa nakti paliekam tuvējā ciematā, kur mūs laipni uzņem Couch Surfinga meitene Tea. Nākamajā dienā izlemjam stopēt uz Zagrebu, nevis doties ar sabiedrisko transportu.

Arī nauda + piedzīvojumi. Dalamies pāros. Itālija + Zviedrija un Somija + Latvija. Mūsu pārim klājās ļoti labi. Nostājāmies, izstiepām roku un otrā mašīna apstājās. Nezinu, vai tas bija saistīts ar mūsu šortiņiem? Pavecāks kungs, kam, acīm redzami, patika flirtēt un "nejauši"pieskarties manai kājai :D Ar šo pašu kungu tikām līdz pašai Zagrebai un ezeram, kas bija mūsu mērķis. Bonusā saņēmu šokolādes končas un viņš vēl piešķīra mums resursus naudas izteiksmē. Sākumā neņēmu, bet viņš uzstāja un iedeva savu vizītkarti, sakot, ka tad, kad būs Somijā vai Latvijā, mums viņš būs jāizklaidē. Šausmas. Ceru, ka tā diena nekad nepienāks. Tā jau tīri ok večuks, bet mazliet par traku viņam tās jaunās meitas interesē.

Sajūsmā par mūsu veiksmi, turpinam gaidīt otru pāri. Viņām gājis ne mazāk jautri. Tikušas pie horvātu kārtīm un vēl visādus jokus piedzīvojušas.

Tā nu pasauļojāmies, papeldējām, paēdām. Tā kā sākotnējos plānos par stopēšanu līdz jūrai atlikām, jo izlēmām doties uz Ljubljanu, tad izbaudījām ezeru cik vien var. Jūra jau mums visām mājās ir.

Pēdējais vakars Zagrebā - dodamies kalnā, apskatīt pili un mūsu horvātu meitene pastāsta par kafejnīcu, kur katru vakaru notiek koncerti. Dodamies tur. Feina gaisotne. Lustras iekarinātas kokos, mazs tirdziņš un šajā vakarā - 60. gadu mūzika. Lai arī esam pārgurušas, izbaudam šo vakaru.

Tā kā jutāmies neērti doties mājās ļoti vēlu - izlēmām izmantot sabiedrisko transportu. Protams, bez biļetes. Iekāpjam, braucam, bet kontrole šeit esot stingra. Mazliet adrenalīna. Ik pa brīdim čekojam vai neiekāpj kāds, kas izskatās kā kontrolieris. Nē... kad jau zaudējam modrību - protams, iekāpj. Zviedrija pielec kājās un sāk skriet ārā no autobusa. Lieki piebilst, ka tas bija kustībā :D Mēs viņai pievienojamies, mazliet agresīvi spaidam STOP pogu, līdz šoferis lamājoties izlaiž mūs ārā. Esam priecīgas , ka nemaksājām sodu, bet atopamies, ka nezinam, kur esam. Nekas, gaidīsim nākamo autobusu. Ups, pieturā sēž tas pats kontrolieris. Nu nē, nav tas pats.. Ai , vienalga. Piebrauc autobuss, atveras durvis un mūs smaidot sagaida īstais kontrolieris. Mēs meklējam monētas pa kabatām un viņam apnīk gaidīt līdz viņš saka - labi labi, ejat vien, nevajag jums biļetes. :D Lai arī kauns pamatīgs, vismaz nemaksājām tās 16 kunas. ha.

Nākamajā rītā sākam kalt plānus kā tik no zagrebas uz Ljubljanu. Izdomājam stopēt. 150 km, laikam. Nekas daudz. Dalamies atkal pāros. Šoreiz mainamies. Es tieku pārī ar Zviedriju. Nostopējam mašīnu. Izrādās Horvātijas Cilvēktiesību ministrs, kas brīvajā laikā izplata EKO sulas. haha :D Interesants cilvēks. Bija mazliet sajūta kā ar tēti, kas prasa, ko studēsim un vai tiešām domājam, ka tādai profesijai ir nākotne. Bet viņš jau gribēja tikai labu.. Viņš apstājas un izlaiž mūs netālu no lielceļa. Slikta vieta, lai arī saka, ka pats kādreiz ceļojis auto stopiem... neizskatās. Neko, mēģinām, kad jau sākam padoties, apstājas 1 mašīna, kas mus aizved un izlaiž pilnīgi lielceļa vidū. Lieki piebilst, ka tur mums aizliegts pat stāvēt, kur nu vēl stopēt. TIkmēr padzirdam, ka otram pārim sanācis čatiņš ar policiju. Ups. Izlemjam doties pa veco ceļu uz LJubljanu, kas ir turpat netālu. Ceļš turpinās ar traku dāmu, kas dodas pie manikīra, pēc tam - ārsts, kuram ļoti patīkot ziemeļu meitenes un viņš aicina mūs iedzert ar viņu kopā. Veiksmīgi izvairāmies, viņš mūs nogādā līdz robežai. Uz robežas esam laimīgas, ļoti labā gara stāvoklī, mazliet pamuļķojamies, policijai šis izgājiens nepatīk, bet tiekam pāri. Dodamies tālak, pie mums apstājas policijas mašīna. Prasa pasi, noraksta datus un aizbrauc. Dodamies stopēt. Mašīnas brauc rindā. Netīšām nostopējam policijas mašīnu. Atveras logs - tā pati mašīna, kas pirms tam. Šie skatās un smaida :D Prasa:"Nu, meitenes, brauksiet ar autobusu vai vilcienu?". Aizved mūs līdz autobusu stacijai, kur nav autobusu :D Netīšām paņemam mikroautobusu uz vilcienu staciju, domājot, ka tas gluži vnk ir kāds kungs, kas piedāvā aizvest. Līdz viņš pajautāja 2,80 eiro par ceļu. Smejamies, bet piekrītam braukt. Nonākam tur, paņemam vilcienu 2 pieturas. Tik daudz, lai tiktu prom no iespējamības satikt to pašu policiju atkal. Turpinam stopēt. Apstājas 2 aizdomīgi puiši ar cigareti zobos un skaļu mūziku. Piedāvā braukt līdz LJubljanai. Abām mums bail, bet nolemjam riskēt. Viss beidzās labi - tikām līdz LJubljanai sveikas un veselas. Malkojot kafiju vietējā kafejnīcā un BEIDZOT ēdot siltu ēdienu, sākas vētra. Neko, sapakojam mantas un dodamies iekšā lietū un pērkonā. Otrs pāris ticis līdz LJubljanai, dodamies meklēt viņas, jo viņām bail no zibens. Izskraidamies pa lietu, izsmejamies un atrodam arī viņas. Nogaršojam Slovēnijas alu vietējā bārā (ex cietums, tagad bārs + stilīgs jauniešu hostelis). Dodamies meklēt Aleksandras studentu ēku, lai paliktu pirmo nakti tur. Istabiņa maza, bet kaut kā saspiežamies. Jūtamies slikti, ka aizņemam tik daudz vietas + ierodamies slapjas kā žurkas. Neko darīt, ceram, ka neņems ļaunā. Nākamajā dienā dodamies uz hosteli, noliekam somas un gluži vienkārši esam tur brīdi, lai izbaudītu kā ir, kad atkal katrai ir sava gulta un viss ir sauss un tīrs.

PRiecīgas par pirmo nakti hostelī, dodamies baudīt Ljubljanu. Kārtējās veselīgās supermārketa brokastis ,pusdienas un vakariņas. Gida tūre pa brīvu, skaistas vietas un skati. Visām patīk Ljubljana. Tāda kā mazā Itālija.

Nākamajā dienā dodamies uz Mariboru, jo tā lētāk un ērtāk ar vilcienu tikt mājās. Vēlviens couch surfinga puisis un mums atkal ir kur palikt pa nakti. Jāpiebilst, ka bija ļoti jauks cilvēks, lai arī atkal mazliet aizdomīgs. Atkal mazliet aizrāvies ar datoriem un internetu, bet diezgan saprātīgos daudzumos. Izvadā mūs visur ar mašīnu, izvadā mums visur pa pilsētu un pastāsta visu ko vien zina. Tikām arī pie garda vīna(visticamāk visdārgākā, ko jebkad esmu dzērusi) Uzzinam, ka Mariborā ir vecākais vīna augs pasaulē.

Arī Mariborā laiks ne vienmēr lutināja. Bet bija OK. :)

Nākamajā dienā plkst. 6 no rīta dodamies uz Vīni, cerībā, ka būs autobusi uz Čehiju. Nokļūstam tur. Kārtējo reizi bardaks autobusu sistēmā, iztērējam kaudzi naudas, bet atrodam autobusu. Tikai...visas vietas pilnas. Pirms tam runājām jokojoties, ko darīsim, ja tikai 2 vietas būs brīvas, kuras brauks. Protams, tā arī notika. Mazliet nikna stjuarte stāv un gaida un mēs lemjam ko darīt. Braukt, nebraukt, kuras brauc, kuras nebrauc. Beigās Zviedrija un Latvija brauc, jo Somija un Itālija grib stopēt. Mēs dodamies mājās. Sajūta bezgala slikta, jo zinam, ka tūlīt būsim mājās, kamēr viņas vēl mēģina tikt prom no Vīnes. Austrijā, tā runā, esot grūti stopēt - tas izrādījās tiesa. Negatīva pieredze un meitenes izvēlas doties mājās ar vilcienu. Dārgu. Tiekamies pēc vienas dienas, pateicoties tam, ka vilciens nebrauca caur mūsu pilsētu. Visas laimīgas, ka esam sveikas un veselas un mājās.

Interesants ceļojums. Uzzināju daudz jauna par sevi un par cilvēkiem cituviet. Aizraujošs, piedzīvojumu pilns laiks. Nezinu, vai spētu to pieredzēt vēlreiz, jo stress 24/7. Manuprāt, vairāk laika pavadījām ceļā nekā tiešām esot uz vietas kaut kur. Bet tā jau bija jautrā daļa. tik daudz smējusies sen nebiju. Būs skumji doties mājās un savā ziņā zaudēt savas ceļa biedrenes, savas feinās meitenes ar kurām mums ir bijis tik jautri gan ceļojot uz Krakovu, gan šī ceļojum laikā. Bet ... Life happens! Un mēs nekad nezinām, kur nonāksim rīt.

Buč,Kate

2011-06-02T20:50:00.000+03:00

Balle Nachodā. Kā jau vienmēr - nekas dižs. Bet bija feini. Visi pēc Bambiriadas nenormāli noguruši, bet tāpat atrada eneģiju mazliet paballēt.

Vācu puisis Lūkass - alus izsniedzējs (vairāk gan nogaršotājs)

Pagājušajā un šajā nedēļā aizvadījām pēdējos angļu valodas sarunu un meiteņu pulciņus. Kad laika apstākļi atļāva - devāmies ārā piknikot ! :)

Bildes no Bambiriadas! :) Bija feins pasākums. Pilnīgi citādāks nekā biju gaidījusi, bet tā jau ir, strādājot Dečko, nekad neko nevar zināt, ko sagaidīsi ! Tā kā pasākums notika pils pagalmā - brīvprātīgajiem pēc tam tika bezmaksas ekskursija pa pili. Lai gan visi bija pārguruši no darba un bija jau vēls - tāpat bija liela atsaucība, jo , kā jau tas mēdz notikt, lielākā daļa Rychnovā dzīvojošo nebija bijuši pilī. Tāpat kā cilvēki visur - nenovērtē to, kas deguna priekšā.

Mūsu ceptos cepumus bērni un pieaugušie izķēra ātri. Pat receptes paprasīja :D

Mūsu super - plakāti!

Workshops - grāmatzīmes veidošana ar latvju rakstiem!

Kopbilde ar pieaugušo angļu valodu :) Tikām pie skaistām šallēm ar puķēm, kā pateicību par darbu :)

Vakar, 1. jūnijā bija starptautiskā bērnu diena. Tā nu Dečko, protams, nepalaidīs kaut ko tādu garām. Visi tērpāmies viduslaiku tērpos un izklaidējām bērnus un viņu vecākus. Lai vai kā, šo pasākumu es man liekas izbaudīju vis vairāk no visiem līdz šim pieredzētajiem.

EVS video

2011-05-19T19:05:00.001+03:00

Mans gara darbs :D Pateicoties plašajām tehnikas iespējām - nekas dižs, bet būs jau labi :)

Jaunāks

2011-05-18T22:08:00.000+03:00

Kā jau esot ārzemēs, izdomājām lūkot Eirovīziju :) Vācija, Somija un Latvija kopā ar vīnu un augļiem. Ar to mazo piebildi, ka, protams, tikai Latvija nebija finālā. Bet vismaz pievienojos meitenēm, fanojot par Somiju un Vāciju.

Mana māksla (radīta kamerā) iemēģinot jaunās kameras funkcijas. Var uzlikt rāmīšus un uzrakstīt tekstiņus. Nu..feini :D

Šefs mani paņēma līdzi uz teātra izrādi. Biju domājusi, ka būs bērnu. Izrādījās, ka viņš pats tur spēlēs. Tas uz skatuves dzeltenajās biksēs ir viņš :) hehe.

Atzīmējām Kristīnes 20 gadus Tavernā ar picām :) Meitenes, kā jau nākas , katra paņēmām veselu picu, kamēr franču puisis kaut kādu salātu veidojumu :D Jāsaka, ka viņš nožēloja & pēc tam palīdzēja mums apēst picas. Visi mazliet pārvērtējām sevi.

Pagājušo ned. nogali aizvadīju darbā. Bet, labi, ka bija feins laiks. Man patika :) Citāda nedēļas nogale.

Bet šonedēļ gan...turpinu ceļošanu un ballītes :) Šoreiz Usti nad Labem. Lai gan tur ir būts, no pilsētas nekā daudz neredzēju. Šoreiz būs tā iespēja. Tikai 4 h ceļā :D Bet dzīvojot Čehijā tas ir nieks. Biju jau domājusi, ka būs vairāk.

Upcoming - ceļojums uz Zagrebu, Ljubljanu un... vēl domājam par trešo vietu!

4.-10. jūnijs - me OFF.

YEAH!
Svini dzīvi arī TU!
Buč,
Kate

pavasaris

2011-05-08T14:29:00.002+03:00

Mana pilsētiņa pavasarī :))

Mirjami cītīgi strādā :D Uzdevums - cenu lentīti sagriezt gabaliņos. 4 lielie ruļļi. jeeeēē

Velikonoce

2011-04-25T20:00:00.002+03:00

Mana šīs dienas baile - Pomlāzka!

Čehiem (jāsaka, tikai šajā reģionā) ir tradīcija, ka Lieldienās puiši iet pa mājām ar pomlāzku (līdzīgi kā mums pēršana ar pūpoliem) un ķer un per meitenes. Bet tikai puiši meitenes. Tā nu šodien izvēlējos neīsto dienu , lai dotos uz veikalu, jo ielās bija tikai puiši, vīrieši ar pomlāzkām rokās. Katru reizi kādu ieraugot mazliet salecās sirsniņa :D Bet neviens neuzdrīkstējās man uzbrukt :D

Protams, meitenes nepaliks apdalītas. 2 nedēļas pirms Lieldienām arī meitenēm ir iespēja šādi izrīkoties...
Jāsaka, jautri. + Dažviet ir tradīcija laistīties ar ūdeni. Atkal puiši galvenokārt uzbrūk meitenēm, pilnīgi salaistot viņas. Ja laiks ārā feins - ir jau jautri! :D

Bet, runājot par manām Lieldienām...Esmu mazliet apslimusi un nedēļas nogali pavadīju mājās. Vislielākā skāde ir, ka bija man TĀDI plāni..katru dienu kaut ko darīt, kādu satikt, bet redz, kā! Te tev nu bija. Bet laikam jau vajadzēja pabūt mājiņās. Pēdējā laikā milzu stress visu laiku, tagad jūtos mazliet labāk, sakārtojusi domas ! Cerams, slimība jau laiž mani vaļā. Jūtos daudz labāk. Skumji palika vien no rīta, kad olu kaujas man bija ar nekrāsotām olām(jo, ja krāsošu, kas tad viņas ēdīs tik daudz) un pietam pašai ar sevi. Vēl vairāk sagribējās mājās. Bet mierinu sevi ar domu, ka pavisam drīz jau būs klāt mani vecāki ar māsu un tad jau laiks lidos ātrāk līdz jau būšu Latvijā. Līdz tam jāizdomā programma, lai visu laiku esmu aizņemta un nav laika ilgoties.

Khīī. Buč.

Kat*

Bijām boulingā

2011-04-25T16:23:00.000+03:00

cerība

2011-04-12T22:56:00.000+03:00

Esmu ievākusies savā jaunajā istabā :D
Jeb - mēs izdomājām samainīties ar istabām. Kā Mirjami mentore teica - jums laikam tiešām nav ko darīt :D Un tā arī ir. Vismaz pārmaiņas un varbūt palīdzēs mazliet izsisties no rutīnas. Kaut kas jauns pie kā pierast. Lai gan man pietika ar 4 h kārtošanas, lai ievāktos, Mirjami vēl nav pat pusē. Nezinu līdz plkst. cikiem naktī kārtos... bet kā jau teicu - vismaz ir ko darīt!
Man no šīs aktivitātes plusi vien:
*šajā istabā ir ātrāks internets
*istaba man vienai pašai un varu darīt kas vien ienāk prātā, neviens nedzird, neredz, nezina. nav jau tā ka baigi darītu, bet tāpat laba sajūta.
*man istabā tagad ir televizors, ko es, atšķirībā no Mirjami, plānoju arī izmantot :D
*beidzot esmu tālāk no virtuves, varbūt neēdīšu tik daudz :D dzīvojot var teikt vienā istabā ar virtuvi, tas nekad nebeidzas labi.

Pirms tam - Mirjami iedzīve.

Sākas pārvākšanās process un mana istaba tiek apgriezta ar kājām gaisā!

Process, process, process...

Eksplozija

Katrīna visu tīri un jauki salikusi plauktiņos ! Bildes arī vietā :)

Pagaidām dzīvoju šādi. Ar laiku jau lietas nonāk savā īstajā vietā. Pašlaik tāda stīva kārtība.

cheers :)

feinu vakaru

buč,

Kat*

2011-04-12T15:09:00.001+03:00

Viss vienmēr sākas lidostā. Šoreiz Brno lidosta nekurienes vidū.

Ceļā devos piektdienā , 1. aprīlī. Lai arī tā ir joku diena, nekādus jokus šogad nepieredzēju. Viss bija ok. un tā teikt "sagāja".

Pie Lienes Birmingemā ierados 23:15. Bija tik patīkami redzēt kādu sev mīļu cilvēku:) Tā ka pat visas dienas garais ceļojums šķita vien tāds nieks. Viņa, sagaidot mani, jau bija paspējusi pieredzēt daudz. Līdz ar to arī sākās mans piedzīvojumu laiks Birmingemā. Gaidot mani, kāda meitene autobusu stacijā bija piedzērusies un sākusi ārdīties, nokritusi un ar asiņainu seju skraidījusi apkārt un trakojusi. Tā neko, ne? :D

Pēc tam, devāmies pie Lienes uz mājām. Viņa izrādīja man savu dzīvojamo platību :D un bija pagatavojusi gardas vakariņas. Pavisam drīz jau devāmies pie miera, lai no rīta dotos uz viņas basketbola turnīru, kur redzēju viņas komandas biedrus un seksīgo treneri. Iepazinos ar pāris cilvēkiem. Kopējais iespaids- varen labs. Lai arī turnīrs mazliet ievilkās un visa diena tika pavadīta tur - man patika. Pēc tam bija turnīra afterpārtijs. Piedalījos arī izlozē, nopērkot 5 loterijas biļetes par 1 poundu. Diemžēl, kārtējo reizi pierādījās mana laimīgā roka un neko nevinnēju. Neko darīt, varbūt kādreiz. (Šeit jāpiebilst, ka nekad mūžā neko neesmu laimējusi.)

Vakarā, pēc basketbola turnīra izlēmām doties ballēt. Ballēšanas gars ātri vien pazuda, jo pieredzējām negaidītu uzbrukumu/laupīšanu. Tāda dzīve. Katra pieredze ir pieredze. Tā nu izlēmām tajā vakarā neballēt.

7dienā notika mazliet sightseeing Birmingemā + šoppings.

Otrdienā jau devāmies uz Londonu. Laiks paskrēja nemanot, kad attapos jau pie Bekinghemas pils.

Un, protams, apmeklēju arī Picadilly Circus ... Runā , ka slaveno Sanyo zīmi drīz ņemšot nost. Tā nu gan būs skāde. Kā paši briti saka, Sanyo uzraksts jau kļuvis par atpazīstamības zīmi. Arī es, visticamāk pašu skulptūru nemaz nepazītu un neapzinātos ka esmu Picadilly Circus, ja nebūtu šīs zīmes.

Nacionālā Galerija. Kāds muzejs taču bija jāapmeklē. Tā nu virsroku ņēma pati nacionālākā no nacionālajām ēkām. hehe.

Un kā tad nu bez Big Ben'a :) Vēl joprojām neticas, ka biju tur.

Lai arī mana seja bildē izskatās visnotaļ skumīga - es biju vairāk kā laimīga redzēt Tower Bridge!!!!

Un Liene arī :D

Ceļojums kopumā bija ļoti, ļoti izdevies. Galvenokārt tāpēc, ka pavadīju laiku ar kādu "savējo".. +varēju parunāt latviski. Atrodoties lidostā, pirms lidojuma, galīgi negribēju doties prom, bet gan palikt. Laikam man šobrīd izmisīgi nepieciešams kāda drauga plecs. Īsts, ne virtuāls. Tāpēc ļoti pieķēros Anglijai un ceru tur atgriezties kādu dien.

Lielais paldies Lienei, kas mani uzņēma un ar ko kopā, kā jau vienmēr, varēju izsmieties :)

+Lielajam Lācim ar'! Feinās māsas Mihaļovas normāli iegriež rajonu :D haha.

Bučas,

Kat*

Trip

2011-04-12T14:43:00.001+03:00

čiu
vispārējais emocionālais stāvoklis ir pamatīgi nobrucis.
domāju, ka tādēļ arī neesmu tik ilgi neko rakstījusi, jo pietrūkst kaut kā tās enerģijas rakstīt par to, kā man iet, jo šķiet, ka nekā neiet. bet, nu, ko nu par to.

tātad, kādu laiciņu atpakaļ mūsu kaimiņi aka. mentori uzaicināja mūs doties mazā izbaucienā uz alām. Jāsaka, bija visai iespaidīgi. Pati vieta bija ļoti skaista un patīkama, bet fakts, ka jāmaksā par kaut ko ik uz soļa - mazliet pabojāja noskaņu. Cik sapratu no gides, šīs alas ir vienas no lielākajām Eiropā ( vai pat vislielākās). Man, kā alu ne-ekspertei, bija ko pabrīnīties.

Lūk, arī pāris foto.

Kvalitāte jau nu labu labā, bet neuztraucies, pavisam drīz pie manis atnāks jauna kamera un tad bildes būs daudz baudāmākas un jā, arī vairāk.

Mājupceļš no Krakovas.

2011-03-21T12:05:00.001+02:00

Hei, hei.

Tā kā šajā nedēļas nogalē mani ierāva darba pasākumā, nesanāca uzrakstīt par mājupceļu no Krakovas. Bet...ir to vērts ! Pēc kāda laika pārlasot, būs feini atcerēties. Feini, jo viss beidzās labi :D

Tātad. Pirmdienā, pēc koncentrācijas nometnes Auschwitz apmeklējuma, plkst. 14:00 nolemjam doties mājās. Vispārējais noskaņojums - nulle. Aizvadītas 3,5 h stundas vienā no šausmīgākajām vietām. Redzētas un pabūts vietās, kur miruši tūkstošiem cilvēku, atstājot vien kaudzēm personīgo lietu. Staigā pa istabām un lūkojies apkārt - kaudzes visās malās. Ķemmes, koferi, kurpes, lelles, trauki utt. Kā mums teica, iedomājieties - katrs kurpju pārītis ir viena cilvēka dzīvība. Un to tur bija bezgala daudz. Nesen rakstīju par koncentrācijas nometnes Terezīn apmeklējumu, pēc kura pavisam noteikti biju šokā un ... sabojāta(kā nu lai iztulko I was damaged?). Tāpēc šķiet, ka pirmo šoku par šādām vietām izdzīvoju tur. Auschwitz varis nešķita TIK šokējoši, bet tomēr. Manas ceļa biedrenes, protams, jūtās tāpat.

Jā, kur nu paliku.

plkst. 14:00 - vispārējs izsalkums un nogurums, bet liekam plecos lielās mugursomas un dodamies meklēt autobusu uz robežpilsētu Česky Tešīn. Neatrodam autobusu, vien vilcienus, bet uz citām pilsētām. Neko, meklēsim vēl. Izvizinamies ar pilsētas autobusiem krustu šķērsu - neko neatrodam. Ar neko es domāju, neatrodam pat autobusu staciju. Jau plkst. 16:00, ātri kaut ko uzkožam no vietējā veikala klāsta un domājam , ko iesākt. Ir nakts vilciens, bet tikai 23:30.... ko nu ? Vilcienu stacijas darbiniece mums iesaka doties uz kādu citu robežpilsētu. Riskējam un rāpjamies iekšā vilcienā. Ceļojuma laikā aizmiegam, mūs pamodina biļešu kontrolieris, ka jākāpj laukā. Pēc tam mums vaicā, kur tad nu dodamies? Sakam - mājās. Ir jau pāri septiņiem vakarā un esam nekurienes vidū. Šī noteikti nebija labākā izvēle. Paveram stacijas durvis, bet tikpat ātri aizveram, jo acu skatam paveras vien tumsa. Bail. Ko nu? Nakts vilciens būs tikai nu jau 00:41.... 5 h gaidīt? Biļešu kontrolieris pienāk atkārtoti un saka, ka viņš varot piezvanīt savam kolēģim un viņš mūs aizvedīs uz citu, it kā lielāku pilsētu, kas nu jau ir pāri robežai. Riskējam atkal. Atbrauc kaut kāds vīrietis, pavisam ne uzticama paskata. Iekrāmējamies mašīnā un braucam. Visām mazliet bail, kur viņš mūs ved. Redzam zīmi - čehijas republika un no laimes gribam raudāt. Jau šķiet, ka esam mājās, jo esam valstī, kur kāds saprot mūsu teikto. Viņš izlaiž mūs vilcienu stacijā... Atvadamies un dodamies iekšā - vilcienu - NAV. Bet atrodamies vēl lielākā ellē. Blakus vien viena ēka - "restorāns"... Neko citu apkārt neredzam, tāpēc dodamies uzjautāt tur, kur tad atrodamies, jo šobrīd nav ne mazākās nojausmas, kur pie velna esam. Jautājam, vai atrodamies lielākā pilsētā kā iepriekš - tur strādājošās sievietes vien nosmej - nē. Esam pavisam mazā, mazītiņā ciemā. Atgriežamies vilcienu stacijā, kur mūs sagaida bomzis, jaucot netīrās pudelēs alkoholiskos kokteiļus. Līdz šim biju domājusi, ka viņi dzer tīrajā, šis , acīmredzot, nē. Satveru somu ar maku un telefonu ciešāk, jo bail tā ne pa jokam.

Dodamies meklēt kaut ko līdzīgu autobusu stacijai vai vismaz kādai pieturai. Atrodam - pēc 1 h ir autobus uz Karvinu, kas ir jau mums zināma pilsēta, lielāka pietam, un Čehijā. Kad esam nonākušas tur, mums ir 2 h līdz vilcienam uz nākamo pilsētu. Dodamies iekšā restorānā+spēļu zālē, jo vnk nav kur citur palikt. Iedzeram tēju, vai daži labi(kā jau vienmēr itāļu meitene)alu. Ilaria izgāž alu tieši man klēpī. Super, nogurusi, dusmīga un nu arī smirdīga, turpinu gaidīt vilcienu. Pēc 1 h, kafejnīcu slēdz ciet. Mums palikusi vēl viena stunda, ko aizvadām stacijas uzgaidāmajā telpā. Domājam, vismaz silti. Laiku pa laikam apsargs nostaigā mums garām un nobrīnās, ko tur darām, bet prom nedzen. Sagaidām vilcienu, kurš pienāk ar kavēšanos(nu, kāpēc tieši mūsu vilciens?) un lecam iekšā. Iekārtojamies cik nu ērti vien var un visas aizmiegam. Tā ap plkst. 00:51 esam pilsētā Česka Trebova, kur dzīvo itāļu meitene. Dodamies pie viņas un pēc pāris minūtēm jau aizmiegam. Viņai nākamajā dienā jābūt plkst. astoņos darbā... un viņa pat aizgāja. Mēs paliekam guļot līdz pus 12iem, pēctam sameklējam pēdējās ēdiena atliekas viņas dzīvoklī, saliekam visu kopā un pat ieturam mazas, bet tīri ok pusdienas. Nu pienāk laiks turpināt ceļu mājās. Autobusam jābūt pus divos. Aizejam uz staciju. Tāda autobusa nav. Naudu samainīt nevaram, jo maiņas punkts pēkšņi slēgts. Dāma aiz lodziņa man mēģina izskaidrot kāpēc, nesaprotu, bet fakts paliek fakts - nav man naudas.

Beigās noskaidrojam, ka ir vilciens ar 4 x mainīšanos ceļā. Vienalga, ņemam arī to. Ka tikai ātrāk tiekam mājās!!! Pēc jau stundas izkāpjam savā pilsētā un no laimes asaras saskrien acīs. Tikai un vienīgi pēc 25 h gara ceļa esam nonākušas savā mazajā pilsētiņā. Uzveicam lielo kalnu mājupceļā un ienākot mājās liekas, ka esmu laimīgākais cilvēks pasaulē.

Tā lūk, jauks mājupceļš ne?

Pēc tam domājām, kas nogāja greizi.

Laikam, ja jau ceļo ir vērts paskatīties, vai tiešām autobusi kursē šādā maršrutā.

Ir labi, ja Tev ir attiecīgās valsts karte, lai zini, kur pie velna tu esi.

Ir labi, ja nesamaini pilnīgi visu tev esošo naudu, bet atstāj arī kaut ko mājupceļam, nedomājot, ka gan jau kaut kur varēšu samainīt atpakaļ , ja vajadzēs.

Un atceries-skopais maksā divreiz. Es meitenēm teicu, lai braucam atpakaļ uz Krakovu un ņemam tur normālu transportu uz mūsu pilsētām, bet viņas turpināja atkārtot, cik daudz x tas būtu dārgāk. Tā nu nonācām šajā situācijā. Jā, ietaupījām naudu, bet man liekas, nervi tagad čupā. Tas bija to vērts? Var jau būt. Jautri jau tomēr bija. Brīžiem. UN ir ko atcerēties...:)

Novērtē, ka esi mājās.

čiu.

bildes

2011-03-16T23:35:00.000+02:00

Krakova no mana skatu punkta.
Labākie brīži, protams, vienmēr paliek neiemūžināti, bet nu... :)

Sestdienas pusdienlaiks :) Devāmies ieturēt pusdienas parciņā :) Bija silti, saulaini un jauki...

Itāļu meitene Ilaria un Mirjami.

Pa ceļam no pusdienām parkā, ieraudzījām šo veikaliņu :D Saldummīļiem tur labāk netuvoties. Viss tik krāsains un jauks.

Fotogrāfēt tieši saulē nav prāta darbs, bet tikuntā. Es tur biju, es to redzēju. Krakovas centrālais laukums. YEAH.

Krakovas pils iekšpagalms... Nothing special :D

Mūsu super-gids ! Nu tāds čalis... hehe. nevarējām neatstāt dzeramnaudu.

Krakow?

2011-03-16T21:39:00.002+02:00

Hei.

Šodien - pirmā diena kopš esmu atgriezusies mājās no mūsu lielā ceļojuma uz Krakovu. Sajūtas visnotaļ interesantas.

Devāmies ceļā jau piektdienā, plkst. 8:40. Vakarā, ap 19:00 atradāmies Krakovā... Ilgs ceļojums, jo izvēlējāmies ceļot lētāk. Zviedru meitene (turpmāk Linnea) bija atradusi Couch surfing'ā puisi un meiteni, kas bija gatavi mūs uzņemt pie sevis šajā nedēļas nogalē. Mēs bijām viņu trešā grupa, ko viņi izmitina. Dzīvoklis bija viena vienīga istaba(pat bez virtuves), bet tāpat tur bija jauki. Bija tāda studentu dzīvokļa piegarša, kas lika aizdomāties par manu nākamo gadu studenta kārtā. Pirmo vakaru pavadījām tikai ar puisi Jēkabu, viņš mums parādīja, kur ir veikals, kur varam gulēt utt. Bijām pārgurušas, bet tik un tā devāmies uz pub'u ar viņu un vienu viņa draugu. Pats labākais, ka, runājot pa telefonu ar šo draugu, viņi aprunāja mūs, domājot, ka mēs nesaprotam, bet es sapratu(pateicoties faktam, ka čehu valoda ir tik līdzīga poļu valodai). Šis draugs vēlējās noskaidrot vai esam izskatīgas un cik apmēram vecas :D he. Tajā brīdī biš bail palika, jo bija sajūta, ka mūs tūliņ izvedīs no valsts verdzībā. Bet nē, tīri tā, vienkāršs, mierīgs vakars.

Nākamo dienu dienu pavadījām pastaigājoties pa vecpilsētu, ieturot pusdienas parkā ( jo laika apstākļi bija satriecoši!) un vakarā jau atkal uz pub'u ! :) Tur satikām 2 poļu puišus/vīriešus, kas ļoti centās būt gudri. Izdevās, bet viņi bija tik piedzērušies, ka sarunas gāja visu laiku pa riņķi, jo viņi aizmirsa mūsu teikto jau pēc 5 min. Toties, viņi zināja, ka es neesmu no Lietuvas, bet no Latvijas + viņi zināja Daugavpili un Daugavu :) Bija jauki, ka beidzot kāds nedomā, ka esmu no LT.

Svētdienā nodarbojāmies ar mazu, mazītiņu šoppingu. Varteikt visas nopirkām skaistas šalles, izrotājāmies kā jau meitenēm pienākas. 15:00 izmantojām Free Walking Tour pakalpojumus un devāmies uz žīdu kvartālu, lai apskatītu sinagogas, skvērus un citas viņu kvartālam piederošās vietas, kā arī apmeklējām vietu, kur uzņemta filma Schindler's list un arī Schindlers factory...

Vairāk info, ja nu nezini, kas tas ir..

http://en.wikipedia.org/wiki/Schindler's_List

Pēc tūres palikām šajā kvartālā, sauktā par Kazimierz, jo atpūtas vietas tur bija 100 x labākas, kā arī lētākas nekā Karkovas vecpilsētā.

Tik daudz feinu klubiņu, pub'iņu utt. vienuviet nebiju redzējusi. Tūres laikā gids arī pieminēja, ka pienācīga atpūta šajā kvartālā ir tikai tad, ja pēc ballītes, ejot mājas, tuvējā ceptuvītē, kas ir atvērta 24h/7 dienas nedēļā , nopērc bageti. Tā nu arī izdarījām. Jāatzīst - bija patiesi garda. Tā nu meitenes bija mazliet ierāvušas, jo apmeklējām pub'u Propoganda un viņas nezināja, kas ir angļu valodā spirits :D kas viņas atgriezās pie galdiņa ar spirtu, man neatlikas nekas cits kā vien smieties, jo viņa knapi pievarēja šo burvju dziru. Tā nu viņām sākās jautrs vakars :) Es - pieskatīju savas trakules, un beigu beigās veiksmīgi nogādāju viņas mājās.

Pirmdienas rītā mēs bijām izlēmušas doties uz Auschwitz(koncentrācijas nometni). Tā nu 7:00 no rīta pametām dzīvokli un devāmies uz autobusu. Pavadījām tur 3,5 h gida pavadībā. Jāsaka, bez gida šai ekskursijai nebūtu bijusi diža jēga. Tā kā labi, ka nežēlojām naudu. Kopumā iztērējām tik maz naudas, ka varējām atļauties šo "prieku"....Teritorija ir milzīga... + mūs pat veda ar autobusu uz otru nometnes daļu. Interesanti stāsti, skumji skati un šausminoši vēsturiski notikumi pavadīja mūs šīs 3,5 h... bet tas bija to vērts.

Pēc tam - bijām gatavas doties mājās....Bet par mājupceļu uzrakstīšu rītvakar, kad nebūs tik daudz darāmā. Stāsts ir pagarš, jo izgājām cauri ellei, lai tiktu mājiņās :) Bet tagad steidzu gatavot prezentāciju šai nedēļas nogalei....oj, oj.

Jau pavisam drīz uzrakstīšu atkal.

Buč,

laime

2011-03-07T13:27:00.000+02:00

OFF uz koncertu Prāgā

White Lies (sirsniņa)

Pictures from:

http://files.list.co.uk/images/2008/10/02/preview-whitelies.jpg

http://midlifebloggers.com/wp-content/uploads/2010/09/l_d443f874aa770649fa368646e9429414.jpg

http://www.kingsize-usa.com/uploaded_images/white-lies-777501.JPG

Buč,

Jo nekas jautrāks nenotiek aka šiki dzīvojam

2011-03-05T10:02:00.000+02:00

Beeeeeeidzot nopirkām savu ilgi kāroto blenderi :) Nu varēsim gatavot smoothies un visādus citus brīnumus. Ēst gatavošana pavisam noteikti Svobody 1038 dzīvoklī ir cieņā :) Tā nu es sablenderēju savu pirmo brīnumdzērienu, piepildīju mūsu superīgās kristālu glāzes, saskandinājam par blendera veiksmīgu turpmāk-darbošanos! Ļoti ceram, ka viņš izvilks līdz mūsu prombraukšanai. Bija tāds..khm.. lēts :D Bet nejau cenai ir nozīme, varbūt TESCO ražo super-tehniku :D hi!

Na zdravi!

Buč,

pavasari, pavasari, ko tu dari?

2011-03-03T13:15:00.000+02:00

Super! Nu jau grādi iet plusos! :) Ir jau +1 :D
Laika ziņās esot vēstīts, ka Čehijā šogad pavasaris izpalikšot, būšot tā pa taisno vasara. Maijā sola + 30 grādus!
Izklausās labi, ne? Pietam, būs man garāka vasara. Līdz Jūlijam vasarošos šeit un pēctam arī Latvijā būs sākusies un varēšu vasaroties tur. Vienīgi, šeit ir diezgan liels survival, jo nav ezeru un jūras... Bet gan kaut ko izdomāsim (:
Pēdējās dienās galvu nepamet doma, ka jasāk atkal skriet! Tikai nezinu kāpēc, bet mana ,iepriekš iedomātā taciņa skriešanai, nu šķiet mazliet baisa. Bet es tikšu galā. Hehee. No rīta ir tik fantastiski mosties, ja pamodina nevis čīkstošs modinātāja signāls, bet gluži vienkārši saule iespīdina acīs, lai arī žalūzijas aizvērtas.

Vakar, ejot uz darbu, sametās mazliet garlaicīgim tā nu ar savu brīnišķīgo telefona kameru(ha) uzņēmu pāris bildes, kas tad mums te notiek. Tas bija tā ap pulksten 11iem.

Jā, un šī ir mana ''favorītbilde". Vajadzēja iemūžināt! Augi uz māju sienām pavisam noteikti ir populāri. Bet nu ir tik neglīti :( Nespēju tikt tam pāri :D

Šodien došos vēlvienā pastaigā. Jā, viena pati ! Man ir iepaticies būt arī vienai(laikam šīs nedēļas nogales astskaņās). Tā kā , gan jau būs vēl bilžukiņi :D hihiī.

Buč,

formspring.me

2011-03-01T22:06:00.001+02:00

Ask me anything http://formspring.me/Katriiiinaaaa

panī učitelkāaaa

2011-02-26T19:43:00.001+02:00

šodiena aizvadīta tīri mierīgā sestdienas garā...No rīta Mirjami ar Arsenu devās katrs uz savu pusi(Prāgu un Karvinu), bet es pavadīju pirmo dienas pusi gulšņājot un beidzot sāku izmantot čehu televīziju. Visas filmas bija jau redzētas, bet skatīties citā valodā ir pilnīgi kas cits, tāpēc ar lielāko prieku lūkojos ekrānā. Pēc tam devos mierīgā pastaigā ar vācu meiteni...Beigās tā izvērtās par sportiņu :D Aizmaldījāmies kaut kur tālu prom no mājām, nonācām kaut kādā pļavā, bet veiksmīgi tikām atpakaļ. Atradām vietu no kuras var redzēt pāri visai Rychnovai. Redzi sākumu un beigas. Lielas mazliet neticami, jo nebijām nemaz tik augstu virs pilsētas... Mazā, bet mīļā Rychnova :)

Pēdējā laikā ik dienas man galvā vandās eksistenciālās domas... Un iekšā sajūta arī jocīga. Domāju par to, kāda dzīve man ir šobrīd, par to, kāda tā būs pēc jūlja un kā jutīšos... (Jūlijā dodos mājās uz LV)

Diezgan daudz laika, šķiet, pavadu viena. Līdz ar to esmu sapratusi, ka noteikti nevēlos dzīvot viena pati. Ne vien man ir bail palikt mājās vienai, bet man tomēr patīk papļāpāt ar kādu ! :)

Vēl-šodien beidzot sāku iepazīt savas lonelyguide grāmatiņas. Lasīju par Prāgas vēsturi un apskates vietām , festivāliem. Vēl esmu tikai 22. lapaspusē, bet jau ir neskaitāmi daudz vietu, kur vēlos aizbraukt, ko vēlos apmeklēt. Vēlies kļūt mans sponsors? Ziņo :D

Lai arī šobrīd man iestājies tāds mierīgais periods(kuru cenšos izmantot, daudz lasot, skatoties filmas utt.), pavisam drīz sāksies trakā ceļošana.

Pagaidām plāns izskatās šādī

11.-15. marts - Krakova, Polija.
1.-6.aprīlis - Londona utt. Anglija.
Vēl bez konkrēta datuma-maijs-Bratislava un Vīne.

Nezinu, kā pateikt latviski , bet - I am really looking forward to visiting these places :)

Redzēsim, kā man ies tur, pasaulē. Vienīgais, ko zinu - esmu uzsākusi TĀDU taupības režīmu...uh. Jo ikkatrs ceļojums prasa līdzekļus un es neteiktu, ka brīvprātīgajiem izmaksātā nauda ir pietiekami "liela", lai ceļotu ārpus Čehijas.

Lab, turpinu skatīties "Mājokļa jautājumu" čehu versijā :D vēlāk nodošos Eirovīzijas valdzinājumam un došos augšstāvā uzsist klaču :)

Buč, Kat*

Manu ceļojumu galamērķi!

2011-02-23T21:03:00.000+02:00

Aidā! Sākas pavasaris un Katrīna sāk apceļot Eiropu. Jāiegādajas tikai milzīgā mugursoma, lai nav neparko jāraizējas un laižam!! :)

Tuvākais plānotais - ceļojums uz Krakovu :)

Tad... Bratislava :)

Un arī Londona :)

Tie ir pagaidām ieplānotie... Bet vēl ir pāris sapnīši, ko piepildīt.

Tā piemēram, ļoti ceru pabūt Madridē

Un, protams, Barselona :)

Turam īkšķīšus, lai man izdodās! :)

buč,

Kate

formspring.me

2011-02-23T09:35:00.001+02:00

Ask me anything http://formspring.me/Katriiiinaaaa

2011-02-15T10:36:00.000+02:00

7 lietas par un ap mani

Pārņēmu stafeti no Lindas..hih

1. Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Vai cik labi izgulējos :)

2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?
Apavus un rokas!

3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
sērkociņus

4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?
ābols

5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?
mamma :)

6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies?
Black Swan

7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?
Neatceros :D bija tas pasen...

Visu laiku lasu Rīgas laikus..vairāk nekā grāmatas!

Tālak stafeti nododu Aucei Urtiņai, Evai Mauriņai un Egitai Gailei!

bildiites

2011-02-14T00:41:00.000+02:00

Vēl mazliet no mid-term tikšanās.

Bijām pub'ā un tur sienu rotāja šāda jauka glezniņa... :D

Mūsu brīvprāšu grupiņa !

Atpakaļ mūsu pilsētā :) Pavasaris jau klāt?

pilī kāzas... ;)

Sleep-overs manā organizācijā kopā ar citiem brīvprātīgajiem.. Workshopi, picas un feini pavadīts laiks :)

Pačučējām ;)

Arsēns pamācīja žonglēšanu.

(jā, viņam ir labs vārds, btw. tiem, kam ķīmija sveša - google.com palīdzēs)

Mūsu krutās minkas. Skotu Rachaela un vācu Amelie! :)

Arsens tapina masku uz Mirjami :D Bija arī masku workshops mums ! Katrs tika pie savas sejiņas no ģipša...

Fotky

2011-02-11T17:30:00.000+02:00

Kamēr man galva vai plīst pušu no spiediena, ka ir jāizlemj vai mēģināt tikt Čehijas augstskolās vai vienkārši atgriezties Latvijā ... Jums - vēl bildītes! eh...

Tātad, pagājušajā nedēļā es biju mid-term meeting'ā (tikšanās, kas ir obligāts pasākums brīvprātīgajiem, lai kontrolētu, ka ar viņiem viss ir kārtībā, ka projekti iet uz priekšu un visi ir laimīgi :D )

Mazs ieskats arī Jums no tā, kā man gāja...

Tātad, aizceļojām mēs uz Ustī nad Labem piepilsētu Sebuzīn.

Nonākuši tur, pa vidu programmai, mums bija arī pastaiga. Tā, lai katrs padomājot par to, kas svarīgs un par to kā tad mums patiesībā klājas projektā. Beigu beigās izvērtās diezgan liels survival pasākums, jo gribējām pastaigāties vairāk, bet izmetot lielāku līkumu biš ietikām strupceļā un kļuvām par klinšu kāpējiem :D

Izpaudāmies arī radoši. Ukraiņu meitene Alona parādīja kā no FIMO (plastikas) var uztaisīt šādus auskarus ar skaistām bildītēm....

Jau miljono reizi dodoties ārā, pastaigā, visi pamazām sāk savākties kopā... Portugāļu puisis(nav tā labākā bilde viņam, jā :D ) un Itāļu meitene Ilaria ( es viņu vnk dievinu! nu kur tik feini cilvēki rodas).... gandrīz jau sapakojuši sevi pastaigai... nēēē

Mūsu ēkas, kurā dzīvojām (relaksācijas centrs) gaitenis... bija tā mazliet šiki.

Es ar meiteni no Francijas Camilli un Amelie no Vācijas. Apmeklējām kaut kādu muzeja kafejnīcu, kur es dzēru dārgāko un negaršīgāko Caffe Latte savā mūžā.

Vēl bilžuki no mūsu pastaigām. Šī bija tikai 1,5 h ātrā solī... Mērķis - Ustī nad Labem(pilsēta) pils!

Jā, šī te pils.... beidzot kas citādāks. Bez rokoko un barokiem.

Pēc programmas beigām, izlēmām apskatīt arī tuvējā pilsētā Terezīnā esošo koncentrācijas nometni. Izmantojām arī gida pakalpojumus un līdz ar to uzzinājām patiešām daudz jauna un noderīga... Gaisotne tur gan bija jocīga, spocīga un nepatīkama... Pēc tam nevienam prāts nenesās uz jokiem un smiekliem. Bet bija to vērts. Iespējams, iespaidīgākā vieta , ko esmu apmeklējusi līdz šim , esot Čehijā.

UN tad.. beidzot uzsākām ceļu mājup. Ko es tur daru? Saskaitīju sava maka saturu - 114 kronas pa 1 kč un 2 kč monētām... Knapi aiztaisīt varēja :D Čehu nauda brīžiem ir patiešām izaicinājums!

visā visumā - apmācības/tikšanās man patika un jūtos ieguvusi daudz. kaut tik vien kā motivāciju iet un darīt.... Iekļauts bija arī jautājums par iespējām, ja nu kāds izlemj palikt Čehijā(es ierosināju, jo man tas bija svarīgi :D) Iegūtā informācija bija noderīga, bet tajā pašā laikā arī mazliet sabaidīja, jo sāku tā pa īstam aptvert, ka tas ir nopietni.. un ka tas nebūs viegli.

Vai es esmu tam gatava?

2011-01-31T23:53:00.000+02:00

Pāris bildes no prezentācijām skolās...

Mūsu "klubiņā" spēlējam spēles :D hah

Cepām picu ar mazajām minkām :)

Prezentācija darbā...

bildes no sušī vakara

2011-01-31T23:45:00.000+02:00

Jā, beidzot uzrīkojām pasēdēšanu arī mūsu dzīvoklī. Tā nu šeit bildes... :) Paši uzgatavojām suši un skatījamies filmu ! Bija jauki, bet visi bijām pārguruši tā kā nekāda spraigā ballīte nesanāca :D

man liekās, šito nerādīju

2011-01-31T23:33:00.000+02:00

Kādu dienu, aizejot uz darbu, mūs sagaidīja šis.... smaidiņš uz galda katrai :D

fotky

2011-01-31T23:29:00.000+02:00

Bijām aizgājuši padejot :)

Vācu meitene Nicola, Franču puisis Adame, Spāņu puisis Gorka

Un arī Ostravā bijām uz "Desperados", padejot... Gara, gara nedēļas nogale !

Redz, cik es nogurusi... acis krita ciet.. eh. cik tad var dancāt! :)

Magdalene un Christine no vācijas... Bet tā trakule priekšplānā ir Anastasya(Nastya) no Ukrainas

hah :D

Manas feinās dūdas.

2011-01-27T08:21:00.001+02:00

Whooops!Ārā atkal ziema. Vēl tikko bija pavasaris un ietinušās vien dvieļos, dzīvojāmies uz baseina terases.... Bet nu jau atkal jārok ārā cepures un lielie zābaki no skapja. šīt.

skats no mana loga uz backyārdu :D

Mana super-pankūk-maize :D Kad mājās ir tikai milti, ūdens un citrons un, nu , nekādi nespēju piespiest sevi aiziet uz veikalu, bet puncis rūc. Ak, brīvprātīgo dzīve :D

Mana un Mirjami ''māksla '' :D Jo mums bija diena, kad jebkas, ko centies uzzīmēt, iznāk tizls :D Šis nu ir mūsu kamielis ar trīsstūr-dupsi....

UN pingvīns ar neparasti lielo galvu un tikai vienu zīlīti acī :D

Bet kā man iet...Lai gan pamats zem kājām šobrīd ir ļooooti nestabils un sašūpojies, kaut kā izdodas saglabāt pozitīvu garastāvokli! Par to vismaz prieks :) Nedēļas sākumu aizvadīju pamatīgā stresā un nogurumā, bet nu esmu kaut kā atguvusies. Laikam šis viss, "pateicoties" manai nedēļas nogalei. Mūs apciemoja spāņu puisis un krievu meitene, nu, neko, devāmies padejot. Beigās tikai 5 no rīta ierados mājās, lai 8 celtos uz autobusu uz Ostravu(3. lielākā Čehijas pilsēta).

Pēc 4 h ceļa atradāmies tur un ukraiņu meitene Nastya mūs aizdabūja līdz savam dzīvoklim, paēdām un man savajadzējās uz veikalu :D Šeit sākas pirmie mani piedzīvojumi ar tramvaju. Par cik manā mazajā pilsētiņā, mums tādu nav, esmu mazliet "atgājusi" no šāda transporta veida + čehijā biļešu sistēma, protams, atšķirās. Gaidu tramvaju, rūpīgi uzticoties Nastyas norādēm, ko un kā darīt. Piebrauc, iekāpju...braucam un gaidu, kad būs mana pietura. Kā nenāk, tā nenāk..... pēc kāda laiciņa apjaušu, ka esmu vēl nopietnākā rūpniecības rajonā un, acīmredzot, izvēlējos nepareizo braucamrīku :D Izkāpju, 20 min. gaidu nākamo tramvaju atpakaļ, pārsalstu un aiziet. Beidzot nokļūstu pie TESCO lielveikala, kurā pat nebija tā, ko man vajadzēja. Neko, braucu atpakaļ :D 10 min. brauciens izvērtās par vienu stundu. Jāpiebilst vien, ka pārsalu tā pa ritīgo un ...ja būtu vismaz dabūjusi meklēto, eh.

7dien devāmies iepirkties uz Avion tirdzniecības centru. Vismaz tas bija veiksmīgi. Lai gan nopirku tikai 1 lietu, ko man patiesi vajadzēja un 4 citas, ko tiešām varēju atstāt veikalā... :D Vakarā jau devāmies atpakaļ uz savu mazo pilsētiņu un pārgurusi iekritu gultā, lai 7 no rīta celtos un ietu pie ārsta, jo gribēju nopirkt vien vitamīnus, kas , izrādās arī ir recepšu medikaments. Viņiem šeit, starpcitu, var teikt visas tabletes ir uz receptēm.... Tas gan man biš nepatīk :D

Jāpiebilst vien, ka, izrādās, manas čehu val. zināšanas nav nemaz tik švakas, jo ārste pat mani saprata un dabūju cerēto recepti.

Man vien šķiet, ka pa šīm pāris dienām esmu izdzērusi veselu kafijas bundžu, jo tā ir vienīgais, kas mani notur kaut cik uz trases.... Darbā esmu viena pati. Jāvada "klubiņi" pašai un jāmēģina kko izspiest no sevis čehu valodā. Stress + 3 ! :D Bet nu jau ir 4diena, lielāko daļu esmu uzveikusi un jau rīt atgriezīsies Mirjami un viss, jācer, būs pa vecam. Dzīvot vienai, varbūt ir citādi, bet, visticamāk, pēc kāda laika es sāktu jūgties. Cik labi, ka ir man kāda dzīvokļa biedrene.... pat, ja reizēm viņa kaitina :D

Un vēl, uzzināju, kur notiks mana nākamās nedēļas mid-term tikšanās. (Vēlviens "seminārs", kas ir obligāta prasība brīvprātīgajiem). Tur mēs satiksim atkārtoti cits citu un dalīsimies pieredzē, kā tad mums pa šo laiku gājis. Dīvaini, tas šķiet tikai vakar, kad biju Rakovicē, bet, izrādās, tas bija septembrī. Tik sen.... Tā nu 5 dienas pavadīsim Ustī nad Labem un dzīvosim kaut kādā relaksācijas centrā ar milzu trūklakām visriņķī utt. (ok,ok, ārā ir pamatīga ziema, kādas tur strūklakas :D).... Tad jau redzēs, kā tur ies !

Adios amigos!

mua,

buč,

iedvesmiņa x 2

2011-01-06T23:14:00.000+02:00

čiu.
arī man, esot šeit, reizēm aptrūkstas iedvesmas.
šodien uzgāju vienu no pasaules feinajiem blogiem, ko veidojis cabis! iesaku ieskatīties arī Tev (klikšķinot uz vārdiņa)
Ideja pavisam vienkārša, bet varētu teikt ģeniāla - katru dienu viena ideja, ka "izkrāsot" savu ikdienu ! Man patīk. Dažas jau pierakstīju nākotnei, kad pārlasīšu un īstenošu.

paskaties arī Tu!

P.s. jā, esmu atgriezusies Čehijā un viss ir pagalam dīvaini. Galvā man miljons domu = bordelis, kā viņi saka :D Kādreiz parunāsim par šo un to.

čiu,

mua,

bildesss

2010-12-29T09:22:00.001+02:00

Pirms aizbraukšanas, mums ar klubiņa meitenēm bija Ziemassvētku vakars ;) Apdāvinājāmies un atvadījāmies, lai tiktos nākamgad!

Tā es ierados Lidostā Rīga! Pēc 14,5 h ceļa :) Nebiju pat tik nogurusi, bet tā vai tā staigāju apkārt neko neaptverot. It īpaši, ka esmu mājās.

Tāda palika ziema tur, pirms aizbraukšanas :)

Ceļā uz lidostu, gadījās, kā mamma saka čē pē un izlecām pa ātru no autobusa, nonākot kaut kur... NEKUR :D neko, gaidījām nākamo busu.

Mūsu skumjās bildes no lidostas :D nē, patiesībā bija jautri un šīs bildes tapušas lidostas tumšajā galā. Tā jau bijām kopā ar vēl pāris cilvēkiem, kas gaidīja lidmašīnu. Bija jautri :) kā vienmēr

Pirmajā dienā LV, bijām apciemot skolotāju. Nākot mājās, redzējām meitenīti guļot sniegā un nekustoties :D Pēc brīža, pacēla galvu, ievilka elpu un atkal ar seju iekrita sniegā :D Jocīgā.

Pēdējā čehu valodas stundā, mums skolotāja uzdeva izvēles mājasdarbu (tādu , ko var pildīt / nepildīt, kā pati gribu)! Katru dienu, vai tikai 24. dec. pierakstīt ko darījām, lai pēc tam, čehu val. nodarbībā varētu parunāties. Ceru, ka nebūšu aizmirsusi čehu valodu un varēšu tiktiešām kko arī pastāstīt!

25. dec. mums bij dūdiņu Ziemassvētku vakars pie Zanes :) Bija trakoti jauki. Pašas labākās, sirsnīgākās dāvanas un jaukākie cilvēki apkārt. Pati gan biju mazliet nelietojama, jo esmu iegājusi kaut kādās nopietnības sliedēs.... visu laiku kko domāju un gribas pabūt vienai.EMO? :D

Tas arī viss, pagaidām no manas foto reportāžas par pēdējā laika notikumiem. Būs vēl gan jau ! :)

Jā, un man neiet labi.
Bet vismaz esmu mājās.

Buča,

mua,

tā

2010-12-29T01:35:00.000+02:00

Es nevarēju atstāt iepriekšējo bildi kā pirmo, kas sagaida ienākot manā blogā (tās pokemonīgās krāsa, aķ, bet teksts jau labs) un tā nu atcerējos, ka ir pienācis laiks atkal patukšot telefona bilžu krātuvīti!

rītdien (:

kā laikā

2010-12-28T09:56:00.001+02:00

mājas

2010-12-28T09:42:00.002+02:00

Hei hei!

Nu jau vairāk kā vienu nedēļu esmu mājās. Ierados, lai nosvinētu Ziemassvētkus Latvijā un lai satiktu sev mīļos.

Šis laiks tomēr nav bijis tik patīkams, kā varētu vēlēties, bet cilvēki ir satikti un mierīgs prāts :) (vēl gan daži palikuši)

Tagad dzīvoju Jaunā Gada svinību gaidās, lai pēctam pārslēgtos uz 4. janvāra gaidām, kad kāpšu Ecolines autobusā un 21 h trallināšu uz Hradec Kralove Čehijā! Neizklausās jauki? Neko darīt, tā ir dzīve.

Tas, ko esmu sapratusi, esot atpakaļ mājās, ir, ka man tomēr pietrūkst arī jaunā Čehijas dzīve. Tā, kur man ir savs dzīvoklītis un jauni draugi, citādāki. Reiz ar Mirjami runājām, ka valodas barjeras dēļ tu vienmēr zaudē daļiņu sevis, jo nespēj izteikties kaut par ikdienas lietām tā, kā tu to darītu savā dzimtajā valodā. Tomēr ir jau tā, ka mūsu izteicieni un intonācija, runājot par lietām, mazliet parāda mūsu attieksmi pret tām vai par visu kopumā. Tā kā ar katru jaunu valodas apguvu, tev parādās jauna personības šķautnīte. Varbūt spāņu valodu tu nemāki tik labi kā angļu valodu un atkal izmainās tas, kā tu runā, vai kā tu spēj runāt, kaut par laika apstākļiem aiz loga. Jā, visa šī ievada "sāls" bija pateikt, ka varbūt reizēm, zaudējot to "daļiņu sevis, runājot citā valodā" tu iegūsti tādu kā jaunu veidolu un tev tas iepatīkas. Kā man, acīmredzot. Neviens cilvēks nezina, kāds tu esi, un tur, prom,tu vari būt, kas vēlies. Tā jau parasti šķiet, vai ne?

Bet nē, no sevis nekur neaizbēgsi, kā teica Ģirts pre-departure apmācībās. Tu vari tikai mazliet pamainīt attieksmi pret lietām un savu ikdienas uzvedību, bet cilvēks jau tu paliec tas pats.

Manuprāt, lasot šo ierakstu var pārņemt sajūta par manu haotisko pašsajūta. Dzīvoju kaut kur pa starpu vairākiem lēmumiem un notikumiem, un tas mani padara tik neizlēmīgu, ka pat bloga ieraksts kļūst svārstīgs un neviendabīgs, nepauž vienu , bet miljons domas reizē. Nemocīšu vairāk, tikai gribēju ielikt šajā atmiņu krātuvītē ziņu par to , cik man mājās ir labi un reizē arī švaki. Šodien modos ar domu, ka varbūt vaina ir nevis manī, bet tajā, ka es nemaz neesmu gatava tam...Tām visām lietām, par ko es biju tik pārliecināta esam gatava. Re kā, iepazīstam sevi. Bet nepamet tā baiļu sajūta, ka man ir JAU 19 gadi (haha, ta nu vecums) un man ir jāiet dzīvē uz priekšu...tāda atzīšanās sev, ka kaut ko nevari vai, ka kaut kam neesi gatavs, liek justies tā itkā tevi atmet atpakaļ personības attīstībā, bet var jau būt, ka tā nemaz nav?

bilde - Charles Bridge, Prāga

Ak, šodiena un manas eksistenciālās domas :)
Es labāk darīšu un tad jau redzēs.

čiu, mua,

svaigs

2010-12-06T13:05:00.000+02:00

Pēdējā laika notikumi...
Trešdien mūsu sarunu klubiņa grupa atnāca uz nodarbību un piedāvāja doties uz viņu skolu, lai skatītos basketbola spēli. Atcerējāmies skolas laikus un mazliet arī parunājāmies par mazliet neformālākām lietām ar mūsu klubiņa dalībniekiem :) bija feini.

lūk, arī bilžuks.... nekas spožs, kā redzat :D

Sestdienas dienā mums bija norunāta tikšanās ar čehu valodas skolotāju, lai dotos uz mežu...un mēģinātu atrast slaveno piparkūku mājiņu no pasakas par Ansīti un Grietiņu, kā arī ezeru. Jā, atradām abus :) Mazliet arī iesalām, bet bija feini! Lūk, bildes.

Tas mazais kumšķītis rozā džemperī ir skolotājas sunītis.. pūdelis :D Pirms tam bija radies iespaids, ka pūdeļi sevi uzskata par aristokrātiskiem vai kā... ka viņi ir slinki, vai vismaz kūtri. Šis suns ir pierādījums, ka tā nav. Nezinu, kur viņš rāva enerģiju, bet visu laiku auļoja pa priekšu un spēlējās. Pat kad ķepiņām bija pielipis ledus, kas noteikti saldēja. uhh.

Un 7dien... Pavadījām darbā 9 h, lai gatavotos pasākumam uz 1,5 h ! :D Visu dienu pa āru taisījām dekorācijas un greznojām pils parku. Bija to vērts, jo bija ļoooti skaisti tumsā.. Viss spīdēja un apkārt skraidelēja velniņi. Arī es tiku iecelta velna kārtā :D

ok,
nu aši kko jāiekož un aiziet uz Češtinu ( čehu val. nodarbību )

buča,

mua

iedvesmiņa

2010-12-06T12:35:00.001+02:00

bildītes

2010-11-28T22:47:00.000+02:00

šodien pirmā advente - Rychnovas skvērā iededza egli + visus citus Ziemassvētku apgaismojumus :)) Varēja iegādāties arī karstu vīnu ( mazliet pārsaldinātu, bet labu )

Mans Adventes "vainags" :D

Sniegota pastaiga, jo ciemos atbrauca Ilaria no Česka trebova! (bet pati meitene ir no Itālijas)

Koncerts pub'ā Labut'! Spēlēja grupa, kuru sauc Trīs Astes :D Pēctam sapazināmies ar spēlmaņiem un nonācām citā pub'ā. nu jau ar viņu kompāniju! :)

buč.

mua,

Tā mēs dzīvojam, tā mēs svinam

2010-11-27T15:52:00.000+02:00

Šodien sanāk uzpucēties! Jādodas uz restorānu :P

Un laiciņš ārā foršs & dzīve arī labu labā

(par spīti manam bankrotam :D)

buča

mua,

mājas

2010-11-27T15:02:00.000+02:00

Šīs pēdējās 3 dienas jūtos izteikti švaki. Homesickness ir tepatās. ļoooooti ilgojos pēc cilvēkiem, mājām. Tikai ceru, ka pēc Ziemassvētku apciemojuma LV, viss nebūs vēl grūtāk. Citi brīvprāši saka, tā esot.

Bet cenšos nedomāt/neuztraukties par to, ko nevaru mainīt. Lai vai kā gribētu, nevaru tikt uz LV tagad un tūlīt. Un beigt projektu tikai homesickness dēļ? Muļķīgi. Visticamāk nožēlotu visu mūžu. tātad - no can do !

Turpinam savu ikdienu nu jau sniegotajā Rychnov'ā!

můj dům

+ bilde no Nachodas Decko. Mūsu Decko ciemojās pie viņiem un stādīja priekšā arī mūs. Jā, labākā diena, kad to darīt - diena pēc ballītes(kad gulēts nav daudz). ai .. :D un viņi gribēja, lai mēs runājam čehu valodā . Tā teikt, rādām ko mākam. Cenšoties izdomāt normālus teikumus, viss, kas maisījās pa galvu - Chci spát!! (LV-gribu gulēt)

Nedēļas nogale Prāgā

2010-11-26T22:29:00.000+02:00

Mūsu ilgi meklētais restorāns/kafejnīca. Tas tik bija ko vērts. Kā saka, jo lielāka izvēle, jo grūtāk izvēlēties!

Pirmais vakars Prāgā..Sightseeing !

Kārļa tilts. Katram jāredz, ja apciemo Prāgu. Es 2 dienu laikā apciemoju to 2 x ! :)

Bijām uz Blood Red Shoes koncertu mūzikas bārā Lucerna! Augšstāva ģimene apgalvo, ka jebkurš cilvēks Čehijā zina to vietu, jo, kad viņi bija jauni, tā bija TOP vieta, kur iet dancot un ballēt.... hehe...Vislabākās 80'to gadu ballītes notika tur.

(Starpcitu, pēc koncerta tur tiešām bija ballītes turpinājums ar 80 un 90'to gadu mūziku...ļāvām čehu puišiem sevi mazliet izdancināt)

Mūsu abas vācu meitenes - Nikola un Kristīne!

Franču puika Ādams un atkal jau Kristīne!

Mūsu superīgais hostelis par 10 eiro/nakts! Īpašnieks/apkalpojošais vīrietis bija ļoti laipns un serviss bija super...Bijām pārsteigtas, ka tik lēti un vēl Prāgas centrā!

Slikt kvalitāte, bet lai vai kā - ar grupas bungu puiku Stīvenu! :) Mūsu krekliņu sakritību pamanīja arī viņš :D

Pietam, tikām ne vien pie bildes ar viņu, bet arī pie autogrāfa! Viņš bija tiešām jaukiņš!

Mēs bijām TUR!! :)

Nākamajā dienā... Jā, nāca miegs, bet tam nebija nekāda sakara ar šo bildi ar acīm ciet :D

Un jau nākamās dienas vakarā devos uz Nachodu pie Lienes, lai palīdzētu cept speķa pīrāgus. Šoreiz - viņas prezentācijai, jo ciemojos viņas darba vietā - skolā pilsētā Ždarky! Bija jauki... bet pārliecinājos, ka esmu pilsētas cilvēks. Atpūsties laukos - jā, bet dzīvot un strādāt man patīk pilsētā!

Tā lūk.

Lieki piebilst, ka Prāgā salijām mazliet un bija diezgan auksti - līdz ar to pēctam biju saaukstējusies, bet nu jau jūtos labi! Nedēļas nogali mazliet pabojāja arī stikla atgadījums. Precīzāk, ballītē nachodā, par godu jaunajam dzīvoklim, uzkāpu uz stikla gabaliņa. Maza daļiņa palikā pēdā ... manuprāt, 4 dienas? nezinu, vai tagad ir ārā, bet beidzot vairs nesāp! Pie ārsta negribēju doties - pārāk daudz formalitāšu pēctam, ja nevēlos pati maksāt ! :D Biju pat uz basketbola nodarbību .. tā kā nebija jau tik traki, mazliet tik piekliboju. Bet viss labs, kas labi beidzas!

P.s. šodien piektdiena - bija gara jo gara darba diena, un nu sēžu ietinusies segā un skatos seriālus - vislabākā atpūta. Atbrauca ciemos Liene no Nachodas, pagatavojām gardas vakariņas un nu aizvadām savu mierīgo vakaru... Beidzot varu neko nedarīt. Jeēe! Bet rīt jau atkal aidā! jādodās uz sava mentora dzimšanas dienas svinībām. Man nav kleitas. ko nu ? :D

Ok, jauku vakaru.

buča, mua

rokdarbiņi :)

2010-11-18T22:54:00.000+02:00

mana Scrapbook :)

Tā top mans papīrgrozs :D

No papīra (avīzēm).

2010-11-14T22:15:00.000+02:00

Ahoj!

Pagājusī nedēļas nogale bija visnotaļ .... smaga :D 3 dienu laikā 9 h miega... not good !

Viss sākās tai tālajā piektdienā, 12. novembrī, kad pēcpusdienā devāmies uz pilsētu Chrudi. Tur ik gadu rīko pasākumu lektoriem/skolotājiem un apmāca viņus kā labāk strādāt ar bērniem/jauniešiem. Tiek rīkotas apm. 40 veidu radošās darbnīciņas, lai parādītu visus vieglos veidus, kā nodarbināt bērnus, neieguldot daudz laika un naudas. Arī man un Mirjami tika dota iespēja doties uz šo pasākumu kopā ar apmēram 1000 citu cilvēku no visas Čehijas! Man bija paredzēti 10 workshopi, no kuriem izdevās apmeklēt tikai 6 :D bet nejau par to ir stāsts. Uzzināju, pamēģināju daudz jauna un patiesi interesantu lietu.

1. visneinteresantākais gan bija fabric stamping ( bildē )

Biju gaidījusi ko jaunu, neredzētu, bet šeit bija jau gatavi zīmogi, ko apkrāso un tik stampā....... bet lai vai kā - manam krekliņam patīk :D

2. Tējas maisiņu locīšana.... no tējas maisiņu iepakojumiem darinājām šādas puķītes/zvaigznītes! ļoti ātri un viegli. Iedeva mums līdzi arī materiālus, ja nu gribam atkārtot mājās! Lai gan man nav brīvā laika, šķiet, ka varētu bišs palocīt tējas maisiņus arī kādā vientuļā vakarā :D

3. Adīšana no papīra rullīšiem.Ņem 2 vecas avīzes un re, kā sanāk groziņš! vai zvaniņš, vai vainadziņš - vari uztaisīt ko vien sirds kāro. Arī viegli, ātri un praktiski. Ja nepatīk vizuālais izskats no avīzēm - pēctam var droši nokrāsot un neviens pat nenojautīs, ka apakšā ir tikai papīrs. Un nav arī tā , ka trauciņš būtu nestabils, vai ļurīgs.. nē ! Stingrs un stabils :)

Un katram, kas ieradies kā VIP učastnik(VIP biedrs) tika iedots maisiņš ar suvenīriem, bukletiņiem, kalendārīšiem utt... kā arī - sagatavotām vizītkartēm, ko iedot , ja nu šajā pasākumā satiec kādu ar ko gribi uzturēt kontaktu arī pēc tam.... Tīri jauki & bija redzams, ka organizatori ieguldījuši daudz laika un darba. Sajutāmies feini! :)

Protams, izbaudījām arī brīvo laiku ! Iepazinām Chrudi pilsētas kafejnīcas un pub'us :D Bija ok . pilsēta, kā jau visas Čehijā, ar smuku skvēru pilsētas centrā un feinām mazām ieliņām....
Vēl - apmeklēju Zumbu pirmo reizi mūžā un man tāāā patīk :D Tik jautri, smieklīgi, bet reizē fiziski grūti! Ja kāds nezina, kas tas ir - aerobika + latīņamerikas dejas! Normāli var pakratīties pie latīņamerikas mūzikas.... hehe.

Kopumā - super brīvdienas.

Kā jau minēju - miegam netika atvēlēts daudz laika, tāpēc es nu dodos likties uz auss...

buča,

mua

mūsu foršā nedēļas nogale

2010-11-07T21:08:00.001+02:00

Šajās brīvdienās mums ciemiņu laiks :) Liene no Nachodas un Linnea no Lanškrounas atbrauca mūs apciemot! Liene palīdzēja arī speķa pīrādziņu gatavošanā & rīt uz darbu došos ar milzu kravu pīrādziņu, lai parādītu 1 lietu, ko tad mēs Latvijā ēdam ! Augšstāva ģimene pagaršoja un viņiem tik ļoti garšoja, ka nu... :) Tas priecē un ceru, ka rītdienas prezentācija būs ok! (Lai gan runa priekš prezentācijas vēl nav pat sākusi gatavoties....)

Tagad Mirjami kārta spridzināt virtuvi un viņa gatavos ko ļoti gardu, gan jau bildi ielikšu :)

Bet pagaidām bildes no nedēļas nogales kopumā!

Aizgājām uz mūzikas skolas atvērtajām durvīm, pasmējāmies & dabūjām pa brīvu uzkodas un tēju..

UPS :D

Izdomājām beidzot, pēc 2 mēnešu dzīvošanas šeit, doties uz TESCO veikalu. Tas izvērtās kā vesels ceļojums...

Mūsu ''mazās'' diētiskās vakariņas :D nāt

Bez vārdnīcas nu nekur...

"There were 5 of us" skulptūra un 2 trakas čikas

Linnea (Zviedrija) tēlo baigo nopietno :D

Un beidzot pēc 2 mēnešiem izmēģinājām agregātu, kas visu laiku sildīja mūsu leduskapja augšu ! Convection oven :D Priekš pārējām tas bija kas jauns.... tā kā bija jautri! Linnea mums uztaisīja kartupeļu pīrāgu ar brokoļiem utt. Tas beigu beigās bija mazliet dīvains un viņa izdomāja iziet no situācijas sakot, ka tas ir tipisks Zviedru ēdiens, tā, lai mēs vnk nevaram neko sliktu teikt :D bet patiesībā, bija pat ļoti gardi.. tik gardi, ka ēdot aizmirsām par pīrādziņiem cepeškrāsnī un dabūjām 1 pannu melnu oglīšpīrādziņu. Bet visa nākamā gatavošana bija kā pa sviestu... pati brīnos, jo līdz šim biju pārliecināta, ka negatavoju īpaši labi :D

Meitenes iepozē :D

Karstais vīns ar jocīgu maisiņu ar garšvielām :)

kas jauns mums visām. Pietam - var dabūt arī siltu balto vīnu ( negaršo labi ) :D

mazas izmaiņas manā istabā - galds :D bilde neizsaka pilnīgi neko, bet kopējā interjerā tas piedod super noskaņu (jā, liekas, ka jāsāk mācīties :D )

Mūsu sastrādājums - čupām pīrādziņu.... gardi!

Tik ļoti negribu ķerties pie darba, ka beidzot uztaisīju savu kartona "dēli" bildēm..... :D

Un nu..jādodas iemūžināt tālāk kā Mirjami gatavo :))) būs vēl bilžukiņi

čau,

mua

2010-11-05T22:36:00.000+02:00

Atkal kāds laiciņš pagājis!

Esam beidzot piebeigušas savus prezentāciju plakātus un uzstādījušas visu apskatei....Vajadzēja tikai 2 mēnešus, lai mēs to izdarītu vienas pēcpusdienas laikā :D

Vēlviena, mazā prezentācija cituviet iekš Dečko..

Bilde no mūsu klubiņa... Ar jauniešiem bija mūzikas tematika. Tā nu viņi spēlēja ģitāras un dziedāja, kamēr mēs aktīvi centāmies iemūžināt notiekošo! Es šajā bildē visticamāk rūpīgi sekoju līdzi video, kas tika uzņemts...

Un šodiena (05.11.10) bija pavisam jocīga diena. Tā sākās ar uzdevumu doties uz ZOO veikalu , lai nopirktu jaunus kāmīšus. Pēdējās dienās nomirusi viena jūrascūciņa un 1 kāmītis. Kāmītis bija pat smieklīgākais, tāpat kā viņa nāve(vai cik ļauni skan)... Viņš nomira, jo viena jūrascūciņa viņu nobaidīja :D Un tā ...Viņš aizgāja ar sirdi... bērni, protams, to nesaprot un tāpēc šodien bija uzdevums, izmantojot foto, nopirkt pēc iespējas līdzīgākas krāsas kāmīti :D Pēctam devāmies uz pili (kuru redzam no savas darba vietas, caur logu, bet par spīti šim faktam, nebijām nekad apmeklējušas. Kad padzirdējām ka novembrī to aizslēdz uz "ziemas miegu" bijām sašutušas, ka 2 mēn. laikā nebijām atradušas iespēju aiziet uz turieni... un tad padzirdējām, ka Zuzka(Zuzanna) no darba rīko pasākumu), lai tēlotu princeses :D Zuzka ar Aj'u bija vecās princeses, mēs itkā modernās no ārzemēm :D tāpēc izskatījāmies kā īstas bārbijas koši rozā kleitās :D hehe. Tas bija pasākums bērniem ar garīgajiem traucējumiem. Vadījām ekskursiju cauri pilij un izklaidējām grozoties savās superīgajās kleitiņās! Feinī..

Švaki tikai, ka diena beidzās ar tīrīšanas darbiem dzīvoklī, bet tas viss tikai tāpēc, ka visu laiku esam dikti aizņemtas un jāizmanto iespēja, kad ir brīvs brīdis , lai iztīrītu! Jā , šoreiz 5dienas vakars...Bet rīt mums ciemos brauks meitene no Zviedrijas, kura ir EVS projektā Lanškrounā!(pilsēta) un arī Liene no Nachodas, lai palīdzētu man uztaisīt speķa pīrādziņus pirmdienas prezentācijai :D tas tik būs kkas.....

oki
mej se hezky (jauku vakaru)
mua
buč

2010-11-05T22:09:00.000+02:00

Tūdei sākām runāt par lietām, kas mūsu dzīvesveidā mainījies... galvenokārt tie ir ēšanas paradumi, kas mainījušies pēc ierašanās Čehijā..

Piemēram, biju domājusi, ka nekad netikšu vaļā no paraduma dzert kafiju ar pienu 4 x dienā... Tad es pārgāju uz melnu kafiju, jo darbā nebija piena, pēctam sāku dzert tikai tēju.... Kaut kā automātiski notika tikšana vāļā no kafijas pavisam, jo te tā ir diezgan dārga un izdomāju, ka tie ir lieki izdevumi! (lielā bundža maksā 150 kronas,kas ir apmēram 4,50 Ls) Jāatzīst, ka lielais cipars vnk atbaida :D
Esmu sākusi dzert zaļo tēju, ko mājās es kategoriski atteicos dzert un šķita, ka nekad nedzeršu ko tādu. Nu es to pērku arī pati. Laikam augšstāva mamma pieradināja, jo vienmēr mūs cienā ar zaļo vai kādu citu " veselīgo " tēju....
Bija tāda reize, kad esot mājās nopirku balto jogurtu bez piedevām un izmetu viņu, jo šķita varen pretīgs. Nu esmu nomainījusi krējumu uz balto jogurtu un nevaru iedomāties sevi lietojam atkal krējumu....
Nekad mājās nepirku tās mazās, apaļās maizītes... Tā kā priekš hamburgerīšiem! Bet šeit, kolīdz ir vajadzīga uzkoda līdz pusdienām vai vakariņām, aiziet - rohliky ir mūsu rokās.. Silti, mīksti un kraukšķīgi !
Runājot par maizi - esmu pamanījusi, ka cilvēki šeit pērk nenormāli daudz maizes. Katram cilvēkam groziņā ir lieli maisiņi ar 2 vai pat 3 veidu rohlikiem(mazās hamburgermaizītes) un viņi pērk 15 mazās maizītes tā vietā lai vnk nopirktu vienu kukuli.
+ tumšākā maize šeit ir pelēka. garšo mazliet pēc papīra, tā kā, ja gribi maizi, kas ir daudzmaz laba, jāēd vien baltmaize :D Maizes jocīgais izskats un garša izskaidrojams ar to, ka maizes sastāvā ir kartupeļu biezputra ( vismaz es LV neko tādu nebiju redzējusi? ) Kad piedāvāju pagaršo rupjmaizi no LV - augšstāva ģimene bija pārbijusies un atteicās, jo viņi neēd neko, kas ir tik melns ( viņiem tas skaitās piededzis, bet tā kā viņi ir izteikti vērsti uz veselīgu dzīvesveidu, tad nekādu piedegumu )..

Un vēl ! Mirjami šodien ierunājās, ka viņa no manis ir pārņēmusi ieradumus.. piemēram, gatavojot makaronus, sagatavot salātus un visu pārējo jau uz šķīvja, lai tad, kad makaroni ir gatavi, atliek vien uzlikt tos uz šķīvja un viss ir gatavs. viņai tas šķita dīvaini , bet tagad pati tā dara :D
Kā arī, viņa pirmo reizi mūžā redzēja rīsus, kas ir sapakoti tajās baltajās paciņās, tā kā pa porcijām! :D viņa bija varen izbrīnīta, kas man šķita tik smieklīgi...

Par paradumiem, ko es esmu pārņēmusi no dzīvošanas kopā ar Mirjami - gulēšana līdz pēdējam brīdim :D agrāk biju cīrulis, kas varēja piecelties jebkurā rīta agrumā. nu arī man ar to ir problēmas! varbūt tas ir saistīts arī ar to, ka nu mana ikdiena ir smagāka....?

post from edsrychnov.blogspot.com

2010-11-03T22:44:00.001+02:00

Some time soon all people will have a possibility to hear our presentations about ourselves and our country. So now one of the main tasks is to make something to show you! And believe it or not - it will bee in Czech language...

working hard on presentations.....

or on Facebook :)

P.s. slinkums ņēma virsroku un publicējot post'u edsrychnov.blogspot.com sadomāju iekopēt to pašu arī šeit. tāpēc angļu valodā !

anyway,
bučas
mua

Tā mēs "strādājam"

2010-11-01T22:37:00.003+02:00

Blogs un visi citi darbiņi

2010-11-01T22:18:00.001+02:00

Jā, zinu , ka atvainoties ir padumji, bet lai vai kā jūtu pienākumu atvainoties sev, savam blogam un tiem, kas iegriezušies šeit neko jaunu jau kādu laiku neatrod..

Tā jau notiek ar lietām, ka sākumā ir degsme, pēc laika, pienākuma sajūta! Bet nav jau arī tik traki - man gluži vienkārši nav laika. Nepārtraukti kaut kur dodamies, strādājam, mācamies un dzīvojam. Labā ziņa , ka paralēli blogam veidoju arī SCRAPBOOK... kur kolekcionēju visus sīkumiņus, biļetes utt. no vietām, kur esmu bijusi un no situācijām, kas pieredzētas! Tā, lai atmiņas paliek :)

Pēdējā laikā esmu palikusi tāda "vairāk pie zemes"... Šobrīd tāds pārdomu laiks. Laikam ir jau savi iemesli un lēmumi, kas jāpieņem dzīvē! hehe :) Dikti nopietni izklausījās.

Labi, jādodas turpināt pildīt atlikušos 19 pienākumus manā TO-DO sarakstā. Apmēram tik pat jau šovakar esmu uzveikusi! Jā, uzrokam piedurknes un aiziet! To sauc - es ņemšu visu, ko man dzīve dod... arī pienākumus :) Tā jau mēs mācamies.

Jauku vakaru!

Alividerči,

mua.

čau

kāds laiciņš

2010-11-01T22:12:00.000+02:00

Kas jauns pa šo laiku noticis?
Lai runā bildes ! :)

1. Beidzot sākam iepazīt kādus cilvēkus no Rychnovas ! Bijām uz Labut' bāru/hoteli, kur vienai grupai bija koncerts. Mūs visus uzaicināja Anna no Rychnovas un tā nu, nonākot tur, sākām baudīt vakaru. Vieta vairāk kā līdzīga Fonoklubam Cēsīs! Tikai lielāka.

Pēc koncerta ar mums sāka runāt paši grupas mūziķi un beigu beigās attapāmies Murphy's bārā ar viņiem visiem kopā. Cilvēki ir tik ļoti ieinteresēti EVS, kā arī tajā - kāda velna pēc mēs izvēlamies Čehiju ! :D Es arī, laikam, būtu pārsteigta, ja kāds izmisīgi vēlētos doties uz LV, lai piedzīvotu savu vienīgo iespēju mūžā doties EVS.

valodu centra OKO meitenes ķēmojas :)

Mūsu Ādams no Francijas!

2. Šajā nedēļas nogalē sadomājām doties uz Slovākiju, taču neizdevās plānotais un paceļojām vien par Čehiju. Bijām Hradecā, Vamberkā, Žamberkā, Červenā Vodā, Lanškroun, Českā Trebovā ...Ja ņem vērā, ka ceļojām varteikt par baltu velti, tad pasākums bija izdevies godam. Lai vai kā - nākotnē plānosim vairāk un lai vai cik ideja ir spontāna, nodrošināties vajag vienmēr. Pieredze :)

3. Tā kā mājās(Nachodā, jā, es šo vietu varu jau saukt par mājām) atgriezāmies jau 5dienas vakarā, tad 6dienu nedrīkstējām pavadīt bezdarbībā. Ko nu.. Devāmies pakāpelēt pa kalniem, ko ik dienas var redzēt caur logu. Vai kā man gribētos dzīvot Nachodā nevis Rychnovā... Tik daudz skaistu vietu un katru reizi vari atklāt ko jaunu (un arī apmaldīties, ups). Savukārt es savu Rychnovu esmu iepazinusi jau krustu šķērsu... Bet varbūt, ka man tā tikai liekas? Gaidu pavasari, lai dotos atkal paskraidīt & ko zin, varbūt atradīšu ko neredzētu!

cilvēki

2010-10-17T18:16:00.000+03:00

Un pie manis atstopēja Mārtiņš ar draudzeni.
Ir pagājis tikai mēnesis & man jau ir problēmas ilgstoši runāt latviešu valodā :P
Bet bija tik patīkami satikt kādu "savējo" ! :)

atziņas

2010-10-17T18:05:00.001+03:00

Bez mērķiem neprotu dzīvot;
Patiešām sāku pārvērsties par čību = flegmu :D arvien biežāk aizmirstu atslēgas mājās. sāk patikt pastaigas vienatnē.

2010-10-14T23:45:00.001+03:00

Bērni, netiecieties uz skolas pabeigšanu pēc iespējas ātrāk. Tā ir vieglākā dzīves daļa & pilnīgi noteikti arī jautrākā un patīkamākā... To saprotu tikai tagad, kad jau ir par vēlu. Tik ļoti vēlētos tik vien kā iet uz skolu. Skatos uz bērniem šeit un apskaužu viņus par viņu mazajām, vieglajām dzīvītēm. Mammas apčubināti, nodrošināti.

velna ducis

2010-10-14T10:15:00.003+03:00

13.10. - sapratu, ka arī šeit varu justies kā mājās!

Protams, maziņš Homesickness sēž iekšā nepārtraukti & ļoti gaidu 19. decembri, bet vakar baseinā sapratu, cik superīgi cilvēki man ir apkārt.

Pēc sarunu klubiņa(kur mācam angļu valodu) Terka un Adreas meitas Marketa un Karolina uzaicināja mani doties uz baseinu. Esot tur, satiku savu uptairs mommy Hanu un viņas meitiņu Janu :) Eh. Ja sākumā mums šķita mazliet smieklīga visu cilvēku aktivitāte un sajūsma, tad vakar sapratu, cik patīkami bija satikt viņas ar milzu smaidu uz lūpām, ieraugot mani. Tā nu mēs 1,5 h kopā visas plunčājāmies, smējāmies un priecājāmies, un es jutos tīīīīk labi.

Dīvaini ir tas, cik ļoti mainās Tavs pasaules redzējums esot prom no mājām. Esot šeit, man šķiet pilnīgi mazsvarīgas visas tās ikdienas problēmas, kas man bija esot LV. Arī šeit cilvēkiem ir grūti. Viņi strādā un saņem grašus ne naudu. Nevar atļauties ceļot 2 x gadā utt. Bet viņi tāpat ir tik pozitīvi, priecīgi. Joko un smejas par katru mazo dzīves prieciņu. Protams, kolīdz aizskarta tiek finanšu tēma, visi paliek nopietni, bet situācija, krīze un visi citi nezvēri neliedz viņiem baudīt dzīvi tādu kāda tā ir. Un neviens pat nedomā par došanos prom uz citu valsti..

Ir pagājis jau mēnesis. Un es jau jūtos kā otrajās mājās. Ir tik neparasti kā lietas uzsūc smaržu no apkārtējās vides. Sāku lietot šalli, kura smaržoja pēc LV mājām. Jogā izmantoju sedziņu, kas smaržo pēc Čehijas mājām. Katrai vietai ir sava maģiskā, neatkārtojamā smarža.

Eh, kāds man pārdomu rīts, esot vienai pašai mājās jau trešo dienu bez Mirjami. Saulīte spīd, paliek arvien aukstāks, visi gaida sniedziņu.. Un jau klāt ir laiks, kad jāsāk spodrināt zābaki.

Jauku dienu!

Mua.

party?

2010-10-10T10:50:00.002+03:00

Ahoj!

Esmu pamodusies (atkal agrāk par Mirjami) un slīkstu bezdarbībā...Kaut patiesībā ir ko darīt čupu čupām! :D Bet neviens jau nesteidzās. Vakar ap pus 2 naktī pārnācām no ballītes pie brīvprātīgajiem no OKO(valodas centrs). Tur, kā jau minēju, satiku vienu puisi, kuram ļoti patīk Latvija. Viņam esot pāris draugi no Rēzeknes.... un viņš vēlētos doties EVS'ā uz Latviju :D + ap roku viņš nēsā lentīti Latvijas karoga krāsā. Un viņš pat ir jauks :D Varbūt mazliet nepieklājīgs pie galda, bet, manuprāt, ja tu dzīvo nācijā, kas ir slavena alus dēļ, tas, cituprāt, uzliek papildus pienākumu uzvesties kā "īstam tēviņam ar alus vēderu":D Ballīte bija ok...bet nekas īpašs! Vislabākā daļa bija mans&Mirjami ceptais kēkss Joannai, jo viņai nesen bija 27. dzimšanas diena. Sanāca pa smuko un (pēc visu teiktā) arī pa gardo!

Vakar bijām klūgu pīšanas workshopā un es uzmeistaroju savu pirmo groziņu mūžā(skatīt pictures :D)

Ok, manas brokastis ir gatavas.
C'ya
mua.

pātek, nav iedvesmas

2010-10-08T19:01:00.000+03:00

Sooo....

Jau atkal nedēļa beigusies! Šonedēļ gan nevaru lepoties ar neko dižu sasniegtu, atpūtos. Vienīgais, ko ir vērts pieminēt - mūsu klubiņi tomēr pulcē diezgan daudz apmeklētājus, pietam, ne tikai bērnus! Ir tomēr cilvēkiem interese par mums un par angļu valodu :) 1dienās, 3dienās un 4dienās es un Mirjami mācam angļu valodu un runājamies par mūsu valstīm, stāstām un salīdzinām notiekošo tur un šeit.

4dienās palīdzēšu basketbola pulciņa trenerei! Vairāk gan sanāk pašai spēlēt kopā ar mazajām meitenēm (12-15 gadi), bet visi ir apmierināti un viss notiek. Šodien ciemos nāks Arsens(Ukraina) un Rachael(Skotija) no netālās pilsētiņas Nachod. Ierādīsim savu mājvietu, iespējams pagatavosim vakariņas vai dosimies uz pub'u vai picēriju. Līdzarto mums ar Mirjami ir realizēta ašā ideja par tīrības darbiem šonedēļ. Pēctam cepsim cupcake's priekš Joannas no Polijas, jo viņai nesen bija dzimšanas diena, ja nemaldos divdesmit astotā.Rīt pie viņas un pārējiem brīvprātīgajiem ir ballīte :) Iespējams satikšu arī vienu cilvēku, kam ļoti patīkot Latvija. Beidzot kāds mana vecuma paziņa no Čehijas? Tad jau redzēs :)

on arrival training + canoe

2010-10-03T21:58:00.002+03:00

Long time no see :D

Esmu veiksmīgi nokļuvusi mājās(čehijas mājās).

Aizvadīju diezgan aizraujošu un neparastu nedēļu. Tā sākās 26. septembrī, kad, nokrāvusies ar mantām, kopā ar Mirjami devāmies uz autobusa pieturu, lai brauktu uz Nachodu pie pārējiem brīvprāšiem. Tur aizgājām uz pub'u (pietam ļoti ļoti feinu) un nākamajā rītā 7:00 devāmies uz Poliju, lai baudītu kanoe priekus 4 dienu garumā. Pirmajā dienā laiks turējās godam un visi bijām priecīgi par šo faktu, bet, kad devāmies pie miera, sapratām, ka nebūs labi - naktī sāka pamatīgi gāzt lietus! Nākamo dienu aizvadījām slapji līdz pēdējai vīlītei & vakarpusē arī pārsaluši, sāpošiem pleciem. Kad situācija nākamajā dienā neuzlabojās, izlēmām doties 1 dienu agrāk mājās. Man šī doma vairāk kā patika, jo man bija +1 diena, lai sagatavotos ceļam uz on-arrival training. Tā teikt - attietu no šoka. :D Otrdienas rītā agri no rīta jau devāmies ceļā uz ciemu Rakovice...Kur dzīvo apmēram 900 cilvēku (šeit varat apmēram iztēloties kā ciems izskatās). Pa ceļam mums bija jauks piedzīvojumiņš Prāgā - mums lika samaksāt soda naudu 700 korunas, kas ir apmēram 21 Ls, par to, ka biļešu pārdevēja mums bija sniegusi nepatiesu informāciju(jā, sajūta ir forša)... lai vai kā - domājot pozitīvi - tas ir stimuls mācīties čehu valodu, jo policija mūs apturēja tīri tikai tāpēc, ka redzēja, ka esam tūristi un dzirdēja, ka runājam angliski (kā jau lielākoties valstīs tas notiek - uz tūristiem pelna naudu).

Nonākot galapunktā iepazināmies ar dažiem citiem brīvprāšiem, kas arī mēģināja atrast ceļu uz pili, kur notiks mūsu apmācības. Ko lai saka, vieta jau skaista un miers visapkārt....

Bet, ieejot iekšā, šķita, ka tur ir aukstāks nekā ārā. Mūsu istabā dzīvoja pele, kura, man vismaz tā šķita, vienu rīt bija uz kakla :D + pietam, kad pamodos no slikta sapnīša...Gultas bija cietas. Ēdienu gatavojām uz plīts, kuru silda malka. Istabās sildīšana - tikai un vienīgi no mazām krāsniņām par kurām katram jārūpējās pašam, ja negrib salt. Bet tās ir tikai lietas - cilvēki bija vnk super & programma un treneres bija superīgas... Bija tik jautri un patīkami tur atrasties! Varbūt arī tāpēc ir labi, ka vienīgās siltās telpas pilī bija virtuve&darba telpa - visi bijām kopā, jo negribējās salt, atrodoties cituviet pilī.

Tā nu aizvadījām 6 dienas kopīgi gatavojot vakariņas, vakara programmas, pildot programmu, iepazīstot viens otru utt..

Bet paši labāki priekš manis bija rīti. Manas istabas biedrenes bija meitenes no Vācijas, Spānijas un Skotijas.

Vienā naktī gandrīz "aizgāju ar sirdi", jo pamodos no tā ka spāņu meitene bija manā gultā ievēlusies tad piecēlās, aizgāja līdz durvīm un nogāzās zemē. Domāju, ka viņa ir piedzērusies, jo viņai pirms tam bija līdzi šņabsis :D Bet no rīta noskaidrojās, ka viņa vnk bija mēnessardzīga! Lieki piebilst, ka mēnessardzīgi cilvēki manī izraisa paniku. Nezinu kāpēc, bet man ir tik ļoti bail un nepatīkami redzēt/zināt kādu mēnessardzīgu cilvēku...
Nākamajā rītā pamodos no tā ka vācu meitene stāvēja sastingusi ar čību rokās un skatījās vienā punktā. Izrādās, viņa centās uzost, kur pele atrodās, jo viņai šķita, ka tā ir ielīdusi viņas somā... Protams, bez panākumiem - pele mūs visu laiku piemuļķoja un neizdevās mums viņu noķert.
Nākamajā rītā pamodos no tā ka spāņu meitene kliedza, jo, ņemot drēbes no kofera, viņa satika peli, kas bija pastaigājusies arī pa viņas higiēnas precēm :D

Bet tā jau viss bija tīri ok. Cilvēki - tik dažādi cik vien var būt. No spānijas, portugāles, brazīlijas, vācijas, skotijas, itālijas, francijas, polijas utt...Un mums bija pat pašiem savs ugunsdzēsējs(jā, tā ir viņa profesija Portugālē, šeit gan viņš strādā ar bērniem) :D Izskatījās viņš pilnīgi kā no filmām, ar smaidu, ka šķiet redzam spīdīgu zvaigznīti uz zobiem kolīdz viņš pasmaida(kā zobu pastas reklāmā :D)

Dienas paskrēja nemanot un tā nu šodien izbaudījām 5 h garu mājupceļu ar 4 veidu vilcieniem... Pašlaik sēžu ar smaidu uz lūpām, rakstot un atceroties visu notikušo, ar gardu, Mirjami ceptu, ābolu pīrāgu puncī un veļasmašīnas dūkoņā. Jā, starpcitu, mūsu veļasmašīna grib lidot. Vismaz tā izsklausās, jo viņa darbojas ar tādu jaudu, ka paliek bail...Varbūt viņa ir vienkārši nogurusi, jo mēs pēdējās dienās mazgājam 24/7 visu savu iedzīvi, jo pēc kanoe tripa un traininga man bija grūti atrast kādu apģērba gabalu, ko uzvilkt, jo viss ir jāmazgā :D Tāda nu mana izdzīvošanas nedēļa. Tā, kas mani dzen uz priekšu, ir apziņa, ka atbraucu pēc pieredzes. Parasti es atteiktos no kanoe izbrauciena tādos laika apstākļos, labāk paliktu mājās, kur ir silti un labi, nebrauktu es nedēļu padzīvoties varteikt pamestā pilī, lai tikai satiktu cilvēkus utt. Tur jau tā sāls, ka EVS tu dari lietas, ko citreiz varbūt nedarītu, jo tu iegūsti pieredzi tikai tad, kad izej ārpus savas komforta zonas(mājas) un tikai grūtībās tu iemācies ko jaunu.

Bet, runājot par mūsu turpmāko ikdienu - rīt sāksies K+M klubiņš, kur galvenajās lomās būsim es ar Mirjami .. Runāsim par savām valstīm, iepazīstināsim ar sevi un uzsitīsim klaču par jebkuru tēmu, ko mūsu klubiņa dalībnieki vēlēsies. Jocīgi, ka kāds par to patiešām grib maksāt naudu :D Tad jau redzēs kā mums ies.

+ Šodien sāksim cept mūsu kopējo EVS blogu, plānojam pie sienas pielikt karti ar atzīmētiem punktiem, kurās pilsētās/vietās esam bijušas un kur vēl vēlamies aizceļot, sāksim gatavot pašas savu kalendāru(jo pirkt nav forši)... un tā tālāk un tā joprojām. Jā, noķēru iedvesmu apmācībās :D

hihiīīī.

P.s. 19. decembrī Katrīna lido uz LV, lai satiktu sev mīļos un pavadītu jaukus Ziemassvētkus.

mučas bučas

mua

Ahoj!

2010-09-24T00:10:00.002+03:00

Šodien biju pirmo reizi mūsu mazpilsētas baseinā. Ko lai saka, feina vietiņa :) Pagaidām, kamēr īpašnieki cenšās atpelnīt ieguldīto naudu, esot padārgi, bet mūsu naudiņas tas ir mazliet vairāk kā 3 Ls, kas man, ņemot vērā Priekuļu baseina cenas liekas maz. Tur ir 3 veidu saunas/pirtis un 4 veidu baseini/baseiniņi/džakuzi :D + ir arī viena caurule pa kuru var nošļūkt. Jā, domāju, ka šī būs diezgan regulāra aktivitāte man! Un biju kopā ar meitenēm no Vācijas(arī EVS).

Otrdien bijām mazā tripiņā ar bosu uz tuvākajām pilsētiņām/ciemiem.

Pirmā bija Vamberka, kur apskatījām diezgan interesantu muzeju. Tur bija vairākas zāles ar mākslas darbiem no mežģīnēm. Katra ar savu stāstu, rakstu un krāsu. Tur bija aizliegts fotogrāfēt, bet mēs klusiņām ..... tomēr nofočējām :)

(Bildē, kur es ar bosu - Mirjami iemūžināja manu pārkāpumu :D)

Tālāk devāmies uz Kostelecu, tad uz Castolovice , kur apskatījām patiešām iespaidīgu pili. Ja kādreiz esat tur, noteikti apskatiet. Tur, kā jau pie pilīm pienākās, bija arī parks, kur ierīkots maziņš ZOO dārzs!

Un, protams, saulīte silda, un Katrīna smaida :P

20.septembris

2010-09-20T22:36:00.000+03:00

Ahoj!

Kā tad man iet?

Baigi jocīgi.

5dien mums bija pirmā aktivitāte Dečko. Bērniem sacensības ar riteņiem, skūterīšiem(minamajiem) un māmiņām ar bērnu ratiņiem. Tāds mazs reisiņš :) bija feini redzēt beidzot kā tad notiek viņu darbība ar bērniem. Lai gan īstais darbs sāksies tikai oktobrī, mums ar Mirjami darāmo lietu saraksts visu laiku paliek tikai garāks. Protams, liela daļa darbu ir mūsu pašu personīgās klapatas. Piemēram, virtuves tīrīšana 3 dienas...Pats labākais, ka tīrot 50 gadus vecu virtuves iekārtu, uzgājām visādus brīnumus(again) un beigu beigās mums "augšstāva ģimene" pateica, ka varētu vispār nopirkt jaunu virtuves iekārtu :D super sajūta. Tā nu devāmies uz tuvāko lielo pilsētu Hradecu un pasūtījām virtuves iekārtu.. Būs pa skaisto! Nekas pārāk sarežģīts un dārgs. Vienkārši un skaisti. Pie viena apskatījām arī pašu pilsētu un tagad atliek vien ieplānot, kad doties uz turieni pašām apskatīt visu sīkāk.

Atgriežoties mājās, mūs aizveda pie Andreas un viņas lauku kotedžu.. Kur superīgi pavadījām laiku ar viņu un viņas 2 meitām. Spēlējām spēles un ēdām mīklas veidojumu, kuram nosaukumu atcerēties ir vnk neiespējami. :D Viņa to bija nogaršojusi Moldovā un nu uztaisīja arī mums. (jā, atkal pārēšanās).

Atgriežoties mājās, bijām apsolījušas vācu brīvprātīgajām, ka dosimies uz pub'u... Tā nu mēs, knapi kājas kustinādamas, arī devāmies, jo pirms tam bijām jau 2 reizes atteikušas un jutāmies neērti atteikt vēl trešo reizi.

Pēc 1,5 h jau bijām mājas (alelujah) un devāmies čučēt, lai jau agri no rīta kāptu autobusā uz otru tuvāko pilsētu Nachodu. Pēc 60 min. ilga brauciena, izkāpām nepareizajā pieturā, bet pateicoties baznīcai kas atrodas neaprakstāmi augstā kalnā, noorientējos un aizvedu mūs abas pareizi uz brīvprātīgo dzīvokli(kas man bija sasniegums, jo biju līdz šim domājusi, ka esmu topogrāfiskais idiots :D). Viņi bija pagatavojuši kabaču pankūkas & kkādu veidojumu no gaļas un burkāniem(bulgāru meitene gatavoja). Kārtīgi ieturējāmies un tad es, Liene un Mirjami satikām mūsu koordinātori Katku(Katerina)..Devāmies uz kafejnīcu(atkal :D), bet mums pietika tikai ar kapučīno. ap 7ņiem vakarā jau bijām mājās, pilnas apņēmības un spara mācīties čehu valodu. Bet spars pēc brīža aizbēga un mēs uzgājām augšstāvā apsveikt mūsu host-mammu aizgājušajā dzimšanas dienā. Pagatavojām kartiņu ar tekstu "Daudz laimes dzimšanas dienā!" katra savā valodā un angliski...+nopirkām smieklīgas mazas kūciņas viņai. Jā, tā nu, tici vai nē(kā vienmēr:D) mēs aizsēdējāmies, skatoties talantu šovu. Nonākot lejā jau acis krita ciet un devāmies gulēt bez čehu valodas apguves. Neko darīt.

Runājot par mūsu emocionālo stāvokli....Mirjami ir apslimusi un līdzarto ļoti emocionāla. Bieži runā par mājām, homesickness padarīšanu un vienā brīdī histēriski smejas ne par ko, citā brīdī raud, jo grib prom un ir nogurusi no visa. Lieki piebilst, ka, ja kāds blakus raud un runā par mājām, tad ir diezgan grūti noturēties un nesalūzt, bet man kaut kā, vismaz pagaidām, tas izdodās. Nezinu, kas notiks, kad salūzīšu, varbūt pati pinkšķēšu kā mazais bērns 3 dienas no vietas :D

Bet par mazliet priecīgākām lietām runājot - esam piebeigušas (kā jau minēju) virtuves tīrīšanu un šodien mums bija officiālā atklāšana, jeb vakariņas! Kārtojot uzgājām ēdienu servējamo komplektu ar zelta maliņām(īsts grandma' style). Iededzām svecīti un ieturējāmies ar pastu un tomātu mērci(paštaisītu). Gatavojot likās, ka varēsim pabarot armiju, bet beigās pašas nenormāli pārēdāmies :D Laikam tāpēc, ka šodien izlaidām pusdienas(nezinu gan kāpēc).

Rīt mums iecerēts trips ar Josefu Solar(boss)... nezinu gan kā būs. Viņš ir ļoti priecīgs par visu ar mums notiekošo :D un aizrautīgi cenšās runāt angļu valodā, kas gan viņam nepadodas :D Tad jau redzēs kā būs.

P.s. aktīvi apgūstam savu jauno veļas mašīnu. Viņa darbojās visu laiku(ja neskaita to laiku, kad esam Dečko) :D un mazgā godam. Šodien tikām mājās agrāk un mums bija spodrības diena.

ok, pagaidām viss.

čiu.

mua

15.septembris

2010-09-16T10:07:00.002+03:00

Hellou

Turpinam čakaru ar čehu valodu :D Man iet diezgan labi, jo valoda ir patiešām līdzīga krievu valodai. Tikai grūti pārslēgties un izrunāt vārdus cietāk. Vislielākās problēmas man ir ar burtu "o", jo, piemēram, vārdā oни tas parasti izklausās kā ''a'', bet čehi visu izrunā kā raksta!

šodien acīmredzami darbīga diena -> nāks interneta meistars + mums beidzot atvedīs veļas mašīnu. 2 man šobrīd TOP lietas, bez kā ir pagrūti.

Vakar ar Mirjami devāmies augšā, lai pateiktu, ka šodien atbrauks veļas mašīna un tā nu tur nosēdējām kādas 2 vai pat 2,5 h :D Ar 2 ēdieniem, 3 dzērieniem un diskusijām par mašīnām, valstīm utt. UN TAD sekoja labākais. Vakar, pēc 5 dienu pavadīšanas šajā mājā viņi beidzot saprata, ka dzīvoju LATVIJĀ nevis Lietuvā :D :D :D Jam, mani jau pirms ierašanās brīdināja, ka jābūt gatavai uz kko šādu... bet domāju, ka vismaz mans mentors un viņa ģimene zina no kurienes es esmu. Sodien jāpaprasa arī Andreai(vadītājai) no kurienes es viņasprāt esmu, jo man ir aizdoma, ka arī viņa domā ka no ļitvas (lietuva :D)..

Hehee.....

+ esmu apaukstējusies... visapkārt slimi cilvēki -> arī Katrīnai ir jāsaslimst :P

ok,

c'ya

mua.

14.septembris

2010-09-15T13:57:00.001+03:00

Otrā diena čehu valodā! :D smieklīgi un reizē arī grūti. kā paši čehi saka - tas nu gan ir izaicinājums....

Imenuju se Katrīna. Jsem z lotyšska. Jsem dobrovolnice.

Pāris frāzes ko māku jau :) Un pašreiz nodarbojos ar ciparu mācīšanos :D miljonus jau jāmāk. Jam, tas ir saukts par intensīvo kursu !

Šodien sākam iedzīvoties mūsu biroja telpās ! Iemēģinājām datoru.... Viss notiek :D Ceturtdien nākšot interneta meistars. cerams, ka tad man būs nets 24/7 arī mājās.

c'ya
mua

13.09

2010-09-15T13:56:00.000+03:00

So today we had our first language class. It was fine.... Because of the fact, that two other volunteers from Germany and Poland have been here already for a month - they have free time now, while we will like "catch" them in learning Czech language. We have our lessons in OKO (other children&youth center that has volunteers). Teacher is quite nice and everything is ok...We will have like intensive course, because of the fact, that people in Dečko do not know english, I could say, not at all. It is really hard to comunicate and for them to tell us what to do, how to help, which is like our main thing to do.

At last we have arranged our rooms and we are both satisfied, I think. I got the smallest one, but it is just because of the fact, that if Mirjami would live in this room, I would feel bad to walk through her room all the time, because I tend to forget small things in bathroom and kitchen, so I am a big "walker" :D And I really like my small room, because it feels like home already.

At last entry I wrote that I have the feeling of homesickness, but now it gets better. I think I survived like my breakdown quite good. Hope that there will be no more. Now I have to concentrate on learning Czech, because it is really the tough one :D

If we had our language books, maybe it would be easier. But because of the fact, that we are the first volunteers for Dečko - they haven't so much money and expierence - they cannot afford to buy a book for each of us (it costs 800 korunas and that is like "big" money for them).

Noooo. I will not write in English, because of the safety (ja nu kāds no šejieniešiem uziet netā šo info :D zini kā - dzīvē visādi sagadās un man tomēr šeit gadu jādzīvo)

Šodien ar Mirjami iesmējām par ģimeni šo... Jooo... viņi ir kā aptrakuši(labā ziņā) un pāraktivizējušies. Visu laiku kko dara un mēģina izmainīt , palīdzēt mums dzīvokļa jautājumos. Hana visu laiku mēģina mūs pierunāt kko mainīt, ielikt vēl kādu mēbeli mūsu dzīvoklī, itkā viņai šeit būtu jādzīvo ;D Bet var jau būt, ka viņa vnk grib iedot mums visu ko vien spēj, tā, lai mums būtu ērti?

Un vēl. Runājot par viņu visu vārdiem.

Kad mēs runājam angliski, viņi lieto sev citādākus vārdus lai apzīmētu viens otru(kas ir vairāk kā dīvaini)

Dēls, ko viņi sauc par Jirku ir Džordžs.

Meita - Jana ir Džeina

Otras meitas vārdu viņi vnk izrunā kā angļu Eva, bet čehi izrunā citādāk...

Tā kā sarežģīta sistēma, var jau būt, ka viņiem šķiet, ka tā ir jādara, bet vārdi un uzvārdi tač parasti netulkojas :D Vismaz kāda īpatnība viņu vidū. Šodien sagatavojām sarakstiņu ar lietām, ko mums no katra cilvēka mums apkārt tā kā vajadzētu, gribētos un cerams, ka drīz tas viss būs. Izrādās, ka mēs varam prasīt arī tīrīšanas līdzekļus un stuff like that, ko līdz šim es domāju, ka mums ir jāpērk pašām. Bet nu ok, man jau, protams, nav iebildumu. Nauda tērējās nemanot....

Pēcpusdienā satikāmies ar 2 vācu meitenēm un 1 meiteni no Polijas, kas strādā OKO centrā(iepazināmies šodienas valodas nodarbībās). Viņas mūs aizveda uz kafejnīcu "Sultan".. Bija feini satikt citus brīvprāšus, jo tikai mēs savā starpā saprotam kā tas ir būt tik ilgi prom no mājām un bez iespējām lietot savu valodu un būt saprastam. Jā, man patika, un mēs pavisam noteikti uzturēsim kontaktu. Tāpēc ir labi, ja esi facebook.com :))

Ok, tagad man jāatvēl laiks vēlreiz atkārtot čehu valodas standartfrāzes, ko mēs apguvām šodien. hehēee.

Ar labunakti,

mua.

12. septembris

2010-09-15T13:54:00.000+03:00

Tagad man ir vairāk laika un arī enerģijas uzrakstīt par to kā man iet. Tātad dzīvoju es Rychno nad Kneznou. Man un Mirjami no Somijas ir dzīvoklītis privātmājas pirmajā stāvā. Tas ir ļoti jauks un mājīgs. Mazs, bet ir ok. Cik noprotu, šeit pirms tam ir dzīvojuši viņu radinieki, kuriem ir kaut kāds sakars ar Ņujorku, jo pie leduskapja ir bildes un magnētiņi ar Ņujorku.

Šodien ieturējām brokastis augšstāvā kopā ar ģimeni un tad atbrauca Andrea 10:00 un devāmies apskatīt pilsētu. Viņa mums parādīja pili, parku, Dečko (mana darba vieta), pastu, kino utt. Nesen atgriezāmies mājās un izdzērām kārtējo vaniļas kafijas krūzi, papļāpājām un nu es esmu mūsu dzīvoklī, rakstot šo. Mirjami tētim šodien ir dzimšanas diena un viņa palika augšā izmantot internetu, skype , lai apsveiktu viņu :) Pēc nedēļas mums būs WiFi internets, par laimi, jo man besī izmantot svešus PC saviem nolūkiem. Kā nekā, viņiem atšķirās arī klaviatūras.....

Lieki piebilst, ka sāk pietrūkt mājas. Vakar bija emociju uzplūdums un gribēju prom...Bet nejau, ka slikti šeit vai kā, vienkārši mājās ir vislabāk. Bet mierinu sevi ar domu, ka man šis gads ir jāiztur, lai es atbrīvotos no tās sajūtas, ka ilgi nevaru būt prom no mājām... Tā, lai stiprinātu personību , vai kā to saukt! :)

Esmu pamēģinājusi jau 2 čehu ēdienus un ir ok. Nav tā, ka būtu sajūsmā, bet man garšoja...Tikai otro dienu sāp vēders mazliet, mazliet, bet šaubos, ka tas ir saistīts ar šo ēdienu, jo garša katram produktam kā tādam ir varteikt tāda pati. Vienīgi biezpiens viņu izpratnē ir kaut kas krēmīgs nevis graudains kā pie mums. Ā, jā, šodien iedevām arī dāvanas no savām valstīm. Es iedevu grāmatu par Latviju, karodziņu, zefīrus, balzamu un pastkarti ar Cēsīm. Andreai - medu, grāmatiņu un zefīrus....

Rīt jau sāksies mūsu valodas nodarbības. Katru dienu pusotru stundu, kopā ar pārējiem brīvprāšiem no otra centra. Cerams, ka nebūs tik grūti kā mani mēģināja sabaidīt Hanas dēls Džordžs.

Runājot par bērniem. Ģimenē ir 3 bērni - Jana, Eva(vai kaut kā tā) un Džordžs. Viņi visi ir ļooooti draudzīgi, izpalīdzīgi un jauki. Lieki piebilst, ka visa ģimene mūs visu laiku apčubina. Mums pat švammītes un glāzes nopirka jaunas, nebija pašām ne par ko jārūpējās. Trauku mazgājamo pulveri(mašīnai) utt. arī pirkšot viņi un ēšana mums būs Dečko centrā, tā kā būtībā varēs ietaupīt diezgan padaudz naudiņas. Viņiem esot sistēma, ka Tev jāsamaksā 30 kronas un vari izvēlēties vienu no trīs ēdnīcas ēdieniem. Tad jau redzēs kā man tas patiks. Katru dienu tie, protams, ir citādāki! Jāēd itkā kopā ar bērniem ēdnīcā - bet vai tad tā ir problēma? Nē. :)

Mana darba vieta ir Dečko un tajā ēkā gan ir labirintu labirinti...Paies kāds laiks, kamēr mēs sapratīsim, kur kas atrodās. Šodien iepazināmies dzīvnieciņiem, kas tur dzīvo, pabaroju trusīšus :) Mums parādīja mūsu darba telpu, mūsu virtuvīti tur un datoru telpu, kur ir 2 datori priekš mums(ok, vēl nav saslēgti, bet būs)! Ideja šim visam ir, ka mēs varam īstenot pašas savus projektu un savas idejas. Mums ir viss nepieciešamais, lai tas notiktu, izņemot čehu valodu, tā kā tas noteikti notiks pēc kāda laiciņa, kad varēsim pateikt vismaz standartfrāzes čehu valodā.

Es laikam esmu kaut kā citādāk audzināta, vai arī man vnk raksturs ir tāds...Bet (man tas protams nepatīk) es kaut kā nevaru atbrīvoties esot kopā ar šo ģimeni. Ok , ir tikai pirmā diena utt. Tā kā ceru, ka kkas mainīsies. + es kaut kā uztveru Mirjami nevis kā draugu bet kā konkurentu. Ir radusies tāda sajūta, ka mēs visu laiku sacenšamies, kas man protams nepatīk. Protams, var jau būt, ka tā domāju un jūtos tikai es...... Pēc būtības mums ir jastrādā kopā un jābūt labai komandai, bet kaut kā latviešu gars uz sāncensību un uz izraušanos vadībā mani dzen izmisumā.

Ok, pagaidām pietiks informācijas.

runājot par sajūtām - jūtos dīvaini, neparasti un nepieredzēti. Bet tad jau redzēs kā man veiksies turpmāk. Vispār ir doma pāriet uz rakstīšanu angļu valodā, jo es šeit runāju angliski visšvakāk..Un tas, ka es domātu un rakstītu angliski man palīdzētu uzturēt līmeni un trenēties, lai kļūtu labāka.... ok, that is all for now.

bb.

mua

11. septembris

2010-09-15T13:53:00.001+03:00

Šodien ar mirjami atbraucām uz Rychnov nad Kneznou un satikām savu mentoru ģimeni! Ieturējām gardas vakariņas, papļāpājām par dzīvi, valstīm un visu citu kas vien ienāca prātā. Ierādīja mums dzīvokli - ļoti jauki... īstenībā tik mājīgi ka uznāca pirmās pazīmes par Homesickness padarīšanu.

Man šeit nav Wi-Fi interneta. Bet viņi solīja, ka pasūtīs to un pēc nedēļas vai divām būs arī tas! dzīvoklī ir viss nepieciešamais un vēl. Pagaidām gaidām tikai veļas mašīnu, spuldzīti virtuvē, aizskarus istabā un internetu. Nekas degošs, tā teik.

runājot par cilvēkiem šeit - mūs Andrea ar savu vīru savāca Nachodā no pils, kur notika šīs dienas pasākums par kuru runāju jau iepriekš. Patīkams pārsteigums bija ziedi mums abām ar Mirjami..... Šķiet, ka viņi abi ir ļoti jauki cilvēki ( ne tikai ziedu dēļ)! Ienākot dzīvoklī, uz gultas atradām diezgan palielus, baltus lāčus - arī tīri jaukiņi! :) Rīt mūs iepazīstinās ar šejienes Dečko cilvēkiem, izrādīs pilsētu un jau pirmdien sāksies arī valodas nodarbības(katru dienu 1,5 h, kas ir diezgan iespaidīgi, jo otriem brīvprātīgajiem Nachodā būs tikai 2 h nedēļā - tā kā būsim solīti priekšā..'kas nemaz nav tik labi, jo es biju cerējusi, ka varēsim uzsist klaču čehu valodā diezgan drīz...let's see how it goes.)

Jā, vakar pirmo reizi aptvēru, ka sāku pārslēgt domāšanu uz angļu valodu. Šodien tas notika atkal...

Mani ģimenes cilvēki vairāk gan atgādina citzemniekus, bet varbūt tas tāpēc, ka es gaidīju, ka viņi nemācēs tik labi angliski, bet , par godu faktam, ka viņi kādreiz dzīvoja Toronto, viņi runā spīdoši, kas man liek justies švaki, jo arī Mirjami ir tik pieredzējusi starptautiskos projektos, ka viņas valoda ir tuvu perfektai. bet gan jau ar laiku :) galvenais, lai saprotam viens otru! Ceru, ka viss būs kārtībā savstarpējo attiecību ziņā. šajā ģimenē ir 3 bērni un viņi visi ir ļoti draudzīgi un laipni, apčubina un aprūpē katru mūsu vēlmi(nē, mēs neizklapinām viņus:D )...

Tā kā pagaidām viss ir ok un skatīšos, ko rītdiena man rādīs un atnesīs.

2010-09-11T01:25:00.000+03:00

Šodien darbs bija diezgan bōōōring, bet diezgan agri tikām mājās, lai sagatavotos koncertam vakarā. Tas notika baznīcā un bija traki nopietni :) Formāli utt.Koncerts bija par godu Nachodas sadarbībai ar Bausku ( jā, Latvijā ), jo, kā izrādās, mūsu hercogs Jēkabs ir dzīvojis Nachodā kkad sen un par godu tam ir radusies sadarbība starp šīm pilsētām. Tikām parunāt arī ar tiem cilvēkiem no LV, jāatīst, ka sajutos nepieklājīgi saģērbusies, bet nu neko darīt. Mēs visi tādi neformāli bijām.. Nezinājām , ka tas būs tik nopietni!

Pēctam es ar Lieni, Veneru, Romānu un Reičelu aizgājām uz pub'u, kur pagaršojām čehu alu & saplēsām 1 glāzi, par ko bārmene bija vairāk kā dusmīga un lika samaksāt 100 kronas(apm. 3 Ls, bet tikuntā negribējās maksāt)! Tad satikām Lūkasu un Mirjami.

Rīt dosimies uz pili, kur notiks svinības, kam mēs gatavojām dekorācijas. Mums būs stilīgi tērpi, tā kā cerams, ka būs arī bildes :)

Ok, esmu nogurusi un likšos uz auss. Kā nekā mums jau 8ņos jābūt darba vietā....

Bye, bye :)
mua

teicieni

2010-09-09T20:16:00.000+03:00

Vakardien tapa pirmais teiciens.
Tā ir saruna pašam ar sevi :D
-Kā Tev iet?
-Man iet ciet.

beidzot man ir laiks uzrakstīt

2010-09-09T18:59:00.001+03:00

Tad nu tā.

Beidzot esam piekonektējušās pie interneta. Viss super, ja neskaita, ka mums vēl labo karstā ūdens padevi. Ļoti ilgojos pēc karsta ūdentiņa, jo te ir diezgan pavēsi (dzīvoklī).

Čehiem esot tāds teiciens, ka pirmajā naktī, svešā vietā guļot, redzētie sapņi piepildoties. Nevienai no mums 3 nebija sapņu :(! Jā , starpcitu, mēs esam 3 šeit. Es, Liene ( LV) un Venera (Bulgārija). Rīt naktī ieradīsies Mirjami(Somiete, mana dzīvokļa biedrene turpmāk) un vēlviens puisis, laikam Lūkas?

Cilvēki te ir super. Kā viņi paši saka, viņiem esot interesanta humora izjūta. Es gan tiektu, ka viņi vnk ļoti daudz joko un smejas. Tā kā ir jautri! Visi darbā tādi smaidīgi un jauki :) Uz ielas un veikalos gan - parasti cilvēki, kā Latvijā...tikai angļu valodu nezina varteikt neviens, pat Prāgas lidostā visi kko burto nevis normāli izstāsta kur, kas atrodās. Bet sajūta man šeit ir laba &varu iedomāties sevi šeit dzīvojam gadu.. un ko zin, kas tālāk! Bet man parīt jādodās uz citu pilsētu, kur tad patiesībā dzīvošu - Rychnov nad Kneznou... Un redzēs, kā man patiks TUR.

Šodien Venera prasīja vai man pietrūks viņa&Liene, un lai gan tikai 1 diena pagājusi, jāsaka, ka pietrūks gan. Cerams, ka mēs ar Mirjami būsim tikpat laba komanda kā šodien mēs 3.

Runājot par ilgošanos pēc mājām - vēl nav tā ka būtu grūti. Vienā brīdī, kad bija auksti pirms miega, tad gan iedomājos par savu silto istabu un palika skumīgi, bet tas sīkumiņš.

Labā ziņa, ka rīt mums darbā jābūt vēlāk. Šorīt gandrīz pamodos 1 h ātrāk, jo nebiju noregulējusi pulksteni telefonā uz Čehijas laiku, bet nu problēma novērsta. :) Rīt gatavosimies sestdienas svinībām pilī. Šodien gatavojām karodziņus & stuff priekš izdekorēšanas. Dabūjām arī tērpus, krutus bez gala :) Būs fun, fun, fun! Gan jau arī bildes ielikšu. Pagaidām gan ielādēju facebook.com, jo diemžēl, šeit pus gadsimtu var gaidīt, kamēr ielādē bildes. Bet laika ir pamaz, jo līdz rītam jābūt pabeigtām prezentācijām par Latviju. Bet darba vēl atliku likām - tad nu ķeros klāt.

C'ya soon!

mua.

arrival

2010-09-09T18:30:00.000+03:00

Šodien pirmā nakts dzīvoklī Nachodā (Čehija)! Beidzot esam ar Lieni nonākušas galā. Diena nenoliedzami bijusi piedzīvojumu un stresa pilna. Viss sākās ar Starbuck's kafejnīcas apmeklējumu, kur man iedeva nevis manis pasūtīto dzērienu, bet gan karsto šokolādi ( piebilde, nelietoju neko saldu uzturā - tātad 4,5 eiro tika izmesti vējā). Liene gan bija ļoti atsaucīga un mums sanāca tikt pie kompromisa šajā jomā un beigu beigās abas tikām pie mazas devas enerģijas!
Turpinājumā - Lienei šķita, ka viņa ir pazaudējusi "pārpalikumiņu" no boarding pass -> viņai pašai būtu jāsedz savi ceļa izdevumi un vēl visādi brīnumi izrietētu, ja vien, pēc kārtīgas somas izārdīšanas viņa neatrastu to brīnumu savā somā, diezgan elementārā vietā!
Mana kārta paspīdēt - ierodoties Prāgā, pa skaļruni izziņo, ka miss Dorošenko (!) jādodās tur un tur. Es sastresojos, nevaru pasi atrast - iedomājos, ka šīs situācijas ir saistītas un krītu panikā. Izskraidījos pa lidostu, bet neviens neko nezināja. Izrādījās, ka kādu citu meklēja. Mans uzvārds ir tik bieži kļūdaini nosaukts, ka nu jau to uzskatīju par normu un ņēmu stresu uz sevi. Lieki piebilst, ka pase atradās pie manis. Stulba sajūta.

Tagad esam ieradušās, kā jau minēju , dzīvoklī un liksimies uz auss pēc garā ceļojuma. Vairāk kā 36 h bez miega dara savu. + šķiet, ka esmu zaudējusi miljons kilogramu, jo arī paēst mums nebija īsti kur. Tā nu visu dienu ceļojām pa pasauli, pārgurušas un badā. Bet viss labs, kas labi beidzās. Ja tu nepadodies - viss kaut kā nokārtojās.

Rīt jau 8:30 jābūt "darbā"! Tāpēc es nu dodos sapņot saldus sapņus, atgūties no šodienas un gatavoties labai rītdienai!

čiva riva

Eiropas Brivpratigais darbs

2010-09-04T21:11:00.001+03:00

Tātad, tuvojoties vidusskolas nobeigumam, es sāku interesēties, ko tad nu darīšu nākotnē. Izdomāju, pamēģināt savu veiksmi piesakoties Eiropas brīvprātīgajam darbam. Process ir vieglāks nekā izskatās. Tev ir jāizveido savs CV angļu valodā un jāuzraksta motivācijas vēstule ( cik vien labu spēj uzrakstīt ). Jāatrod sev nosūtītājorganizācija un jāsāk datu bāzē meklēt projektu, kurā gribētu doties. Jānosūta savs CV un motivācijas vēstule projekta organizatoriem un jāgaida atbilde. Protams, tā var arī nepienākt, par to nav jāskumst. Es aizsūtīju kādiem 15 projektiem, atbildēja vien kādi 3 ! Bet nekāda spožās atsaucības uz maniem pieteikumiem nebija un es atmetu šo domu. Dzīvoju tālāk, devos uz ēnu dienām augstskolā, pētīju studiju programmas utt. un izvēlējos savu nākamo augstskolu. Pateicoties faktam, ka mana nosūtītājorganizācija man deva iespēju reģistrēties youthnetworks.eu mājas lapā, vienā dienā man atnāca e-pasts ar jautājumu, vai esmu vēl brīva priekš EBD... Sāku domāt, vilcinājos, bet nolēmu tāpat pastāstīt par šo domu vecākiem. Viņi, jāsaka, ka brīnumainā kārtā, atbalstīja šo domu(tas tomēr ir izlaists 1 mācību gads, ko neiesaka parasti darīt). Tā nu nodomāju - aiziet! Kāpēc nē? Nosūtīju, ka esmu brīva un vēlētos doties pie viņiem un būt viņu brīvprātīgā! Tā nu šis process ir turpinājies un - es plānoju 08.09.2010 doties Eiropas brīvprātīgajā darbā uz Čehiju, pilsētu Rychnov nad Kneznou.

Šeit varēsi izlasīt, kā tad nu man iet un visu par un ap maniem piedzīvojumiem tur. Manu organizāciju sauc Decko. Bērni un jaunieši šajā organizācijā pavada savu brīvo laiku dziedot, dejojot, sportojot, radot mākslu utt. Mani pienākumi būs asistēt skolotāju, būt ārzemniecei, lai viņi varētu izmantot, pielietot un papildināt savas angļu valodas zināšanas. Jauna pieredze gan viņiem, gan man. Došos es kopā ar meiteni no Somijas - Mirjami.

Vairāk info turpmākajos ierakstos :)

C'ya

ir notikusi maiņa. shitness

2010-09-04T19:55:00.002+03:00

Lasot māsas ierakstu populārajā portālā twitter.com radās nākamā aizdomā-šanās !

Kādreiz es biju tā skaļā, atraktīvā personība, kas, ja nepieciešams, spēja izdarīt un pateikt ikvien jebko jebkur un jebkā. Es biju tā, kura savu dzīvi nevarēja iedomāties bez sarežģītām tehnikām un modernākajiem telefoniem utt.

Mana māsa bija mierīgā ģimenes māksliniece, kura var viena pati savā nodabā darboties un izpausties. Viņas priekam nevajadzēja daudz. Nevajadzēja nedz telefonu, nedz modernu datoru.

Ir notikusi maiņa - un es esmu pārvērtusies par cilvēku, kam tikai reizēm gribās būt skaļam. Kam tikai reizēm vajag iziet cilvēkos, un kam ar funkcijām pārbāzts mobilais telefons šķiet apgrūtinājums, fotokameras funkciju apgūšana - waste of time. Turpretī mana māsa dodās dzīvē kā tāds buldozers. Nepatīk - pasaka, negrib - nedara....

Es nezinu, kas ir labi un kā būtu labāk, tikai konstatēju faktu, kas mani nebeidz izbrīnīt. Laikam personība tomēr mainās. Vai tur "vainot" pieaugšanu, vai dzīves vides maiņu...vai vienkārši nevainojot neko, dzīvot. Tā ērtāk un labāk. Mierīgāk un priecīgāk.

funny emo

2010-09-04T19:48:00.000+03:00

Aizdomājos par to kā izvairos no dažādām dziesmām un vietām, jo tās atgādina ko sliktu vai kādu dzīves posmu. Jocīgi, ka kādreiz tas ir bijis, kas labs, bet tā apziņa, ka esi zaudējis to vai kaut kas nav izdevies kā plānots, grauž tik ļoti un tik nepatīkami, ka nespēj izturēt. Skrien tirpiņas, nobirst kāda asara. Šis pirms-rudens laiks, piemēram, man atgādina kādu laika posmu dzīvē, kad 1 no manām prioritātēm bija izpatikt krutajiem draugiem.. Un man tas nešķita slikti vai kā... Bet tad, kad sapratu, ka tas neizdodas - tas viss ieguva negatīvu nokrāsu un nu gribētos to dzīves posmu izdzēst. Bet nevar. Tāpat ar šo dziesmu... (un vēl daudzām).

http://www.youtube.com/watch?v=c0ci89-4KwQ&p=266D18DF24C89D9B&playnext=1&index=26..

Kad tas vienreiz pāries? Nepatīk dzīvot tagadnē, ja pagātne traucē. Laikam cilvēkiem bieži vien tikai šķiet, ka viņi ir tikuši pāri kādam nepatīkamam notikumam dzīvē, bet patiesībā tas var kņudināt vēl ilgi jo ilgi.

Dzīve nenormāli spārda.

2010-09-03T23:33:00.002+03:00

Emocijas šovakar sakāpinātas līdz pēdējam. Skatījos bildes, atmiņas.... Un sapratu, kas notiek. Sāku beidzot aptvert kur dodos&ka tas nebūs tik viegli kā varētu šķist. Vai nu garastāvokļa iespaidā vai kā , bet uzvirmojušas arī trakās, vecās sajūtiņas. Jocīgi, bet jāatzīst, ka man tā ir pirmo reizi. Parasti pat nepienāk brīdis, kad aizdomājies par to kas bijis. Vienkārši nepadomā par to. Turpini triekties uz priekšu - un varbūt tā pat labāk, jo nenoliegšu, ka šobrīd nav patīkama pašsajūta(emocionāli). Lai gan es zināju, ka man vienmēr tur būs kaut kas vairāk kā citās situācijās, bet dzīve ir dzīve un, ja Tu sačakarē ko labu, tad Tev vnk nav tiesību pieprasīt. Skumji vai kā... Bet būs jau labi!

Dzīve nenormāli spārda. Līdz atspārda.

nedēļa

2010-08-31T22:18:00.000+03:00

Atlikušas 7 dienas!

Sākam atskaiti :) Mani protams "sajūsmina" fakts, ka nekur grāmatnīcās nav pieejama čehu valodas vārdnīca (tikai netā pasūtīt var). Nopirku kaut kādu, ko atradu izmisīgi izmeklējot Rīgas grāmatnīcas. Tur gan ir 6 valodas (čehu, vācu, ungāru,poļu, slovāku un slovēņu) un katrai atvēlētas vien kādas 30-40 lpp. , bet vismaz manā īpašumā ir standartfrāzes un alfabēts/izruna. Kāpēc es tik ļoti par to visu domāju? Jo pačekojot čehu universitātes, ir izvēle - maksā 4 tūkstošus Ls gadā vai studē čehu valodā. Ko izvēlēsimies ? Cīniņu ar čehu val., protams. Tad nu, lai tā būda rūc. Esmu gan sapratusi, ka līdz sāksies officiālie valodas kursi, neko daudz nevaru iemācīties, jo izruna viņiem ir vnk fantastiš un tur vajag izprast to lietu pirms sāk. Tad nu varu vienīgi gaidīt līdz 8. septembrim. Starpcitu, uzzināju, ka man ir pārcelts lidojuma laiks, kas savukārt nozīmē 7 h nīkšanu Briseles lidostā. Bet varbūt varēsim kko pačekot par un ap Briseli ? būšu piespiedu kārtā vēl vienu valsti apciemojusi :) un ja Tu uzturies kkur vairāk kā 2 h, tad jau droši vari teikt, ka esi bijis tajā valstī. ne?

Jā, runājot par aizgājušo laiku. 27.-29. biju pirmsaizbraukšanas apmācībās Babītē viesu namā "IDE" (www.ide.lv). Gāja feini, cilvēki arī patīkami, tikai mans esmutikkoatveseļojusies garastāvoklis un pašsajūta visu nobrucināja, jo ātri nāca miegs un nebiju īpaši enerģiska, bet kakla sāpes vismaz ir pārgājušas. Laikam rudens nāk. Vasaras drēbes jau ievietotas skapī uz ziemas miegu. Es šovakar tāda nesakarīga.

Jā, pareizi, runāju par apmācībām. Nū, mums tur rādīja filmas par brīvprātīgo pieredzi, bija arī 2 jaunieši, kas dzīvajā stāstīja par savu spožo, vai ne tik spožo pieredzi... Dažādi uzdevumi un aktivitātes par un ap EBD un to kāds cilvēks Tu esi. Lai atbraucot, Tu saprastu, vai esi kaut kripatiņu mainījies - Tev ir jāaptver/jāiepazīst kāds esi šobrīd. Man pat izdevās daudz jauna par sevi uzzināt & liela daļa no tā bija jāizliek uz papīra. Tā kā, atgriežoties un pārlasot uzrakstītot, domājams, ka būs interesanti.

Neesmu es labs rakstītājs šobrīd.

Gūd nait.

just woke up

2010-08-26T12:27:00.004+03:00

Tātad, vakar aizvadīju pirms-pirms-aizbraukšanas apmācības savā nosūtītājorganizācijā "Eiropas Kustība Latvijā"! Lieki piebilst, ka 3,5 h bija to vērtas. Daudz , daudz informācijas, jaunu ideju. Paskatījāmies uz Eiropas Brīvprātīgo darbu no cita, profesionālā, skatu punkta un atklājās daudz jo daudz jaunu iespēju, kā produktīvi pavadīt laiku līdz aizbraukšanai, kas vakar bija precīzi 2 nedēļas. ( jāāāā, tik maz) Tā kā vakar iedvesmu noķerot netiku tik drīz mājās, tad paspēju pa ceļam to pazaudēt & iemantot lielu noguruma devu. Galva kūpēja, tā teikt . Toties šodien, kad rīts ir gudrāks par vakaru, es pilnu sparu draudzējos ar māti googli un taisu prāta vētru par saviem turpmāko dienu plāniem. Ir tikai jāuzdrīkstās. Sapratu, ka līdz šim iedvesmu meklēju neīstajās vietās, jeb precīzāk tur, kur tās nemaz nav. Tagad pagriežamies par 180 grādiem un viss notiek. Negribu būt tajās 3/4, kas aizbrauc EVS tikai, lai nodzīvotu gadu un atbrauktu mājās. Nē, es, atrodoties tur, izspiedīšu no sevis visu ko spēšu. Tā, lai manās atmiņās šis gads ir pats labākais, kas ar mani ir noticis.

Bet runājot par cita veida šodienas prieciņiem. Mana laimīgā ziņa nr. 1 ir, ka man nebūs jāveido atskaites par saviem izdevumiem EVS laikā, lai pierādītu, ka man tiešām vajag tik daudz naudas ēdienam & stuff. Tas ir superīgi, jo pārsvarā projektos tā notiek, un tas savukārt nozīmē zīmoga prasīšanu uz katra čeka, nevarēšanu iepirkties tirgū un precīzu skaitīšanu līdzi tērētajai naudai... Sviestīgi būtu :) Bet viss labs, kas labi beidzās.

Un vēl - man ir pati superīgākā nosūtītājorganizācija, jo viņi tā rūpējās par katru no mums. Vakar saņēmām Euro26 brīvprātīgā atlaižu kartes, un uzzinājām, ka pa 35 Ls varam iegādāties nepieciešamos reprezentatīvos materiālus (suvenīri utt.). Viss notiek draudzīgā atsmosfērā, bet nezaudējot nopietnību (man parasti kaitina pārspīlēta draudzība). Ja Tev ir plāns doties EVS, noteikti izvēlies Eiropas Kustību Latvijā. Ir sajūta, ka Tev ir aizmugure, ka Tu neesi viens un ka ar Tevi viss būs kārtībā. Tas tomēr ir tik labi.

stereomood.com

2010-08-20T17:23:00.002+03:00

Tātad, iespēja klausīties mūziku, kas atbilst tavam emocionālajam noskaņojumam.

Man patīk.

Check it out!

http://www.stereomood.com/

to be continued........

2010-08-20T17:11:00.003+03:00

Šodien saņēmu epastu no Rachael Sparrow un no Mirjami Ylinen. ( Vēl 2 brīvprātīgās, kas septembrī dodās uz Čehiju) .... Lieki piebilst, ka esmu vnk sajūsmā par notiekošo! Pavisam pieminēti bija 8 jaunieši (mani ieskaitot). Esam 2 meitenes no Latvijas (es un Liene), Mirjami ir somiete, Rachael ir no Skotijas. Par pārējiem vēl nezinu, jo nav vēl sakontaktējušies ar mani.

Nākamajā trešdienā (25.augusts) man būs pirms-pirms-aizbraukšanas apmacības Rīgā ar manu nosūtītājorganizāciju. Un no 27.-29. augustam vnk pirms-aizbraukšanas apmācības visiem Latvijas brīvprāšiem kopā.

Ja kāds lasa un rodas jautājums - ko tad tur māca:

Programmā paredzēts:

1)EBD pieredze un ieteikumi no EKL esošās brīvprātīgās no

Grieķijas. Vada Pella Makrygiannaki.

2)Pārrunas par būtisko EBD projektā saistībā ar personīgo un

profesionālo iegūstamo pieredzi.

3)Svarīgi EBD projekta tehniski un praktiski jautājumi.

Man ir jāsāk gatavot Latvijas prezentāciju. Bet es nezinu no kura gala lai sāk.... Gaidu iešaujamies prātā kādu superīgu ideju. Laiks vēl ir un kā mēs zinām - labākās idejas atnāk negaidot.

Is it possible to be too excited about something? I guess not :D

katrīna atkal līmē un griež, un zīmē, un ķimerējās

2010-08-20T16:40:00.010+03:00

Kādreiz biezs, visādi apdarināts plānotājs bija lieta, kas mani neapšaubāmi raksturoja. Tad pienāca 12. klase un reizē ar to arī iedoma, ka šajā gadā man būs pavisam vienkāršs, netērēšu laiku līmējot bilžukus utt. Bet re kā, pagāja 12. klase un Katrīna atkal noilgojās pēc izpausmēm plānotājā. Tā nu aiziet... Var jau būt, ka mani šobrīd iedvesmo it viss (EVS & visādi citi brīnumi) tāpēc nezinu, kur lai liek radošo enerģiju. Pirmo reizi dzīvē man TIK ļoti gribās zīmēt ( pat par spīti tam, ka man tas nesanāk nekā spoži, un es noteikti piederu pie tiem vājajiem cilvēkiem, kas nedara to, kas viņiem nepadodas). Tagad tikai žēl, ka nesaglabāju iepriekšējos plānotājus, jo ir tač feini paskatīties kāds tu dīvainītis kādreiz esi bijis! :D Šoreiz, laikam pirmo reizi, tas pat nav kalendārs, kas visu padara vēl sarežģītāku, jo kalendāru izdomāju uztaisīt pati. Eeeeēeh.

P.S.

kāpēc blogger's tā sabojā kvalitāti ? :/

Es izliku dusmu.

2010-08-18T17:00:00.003+03:00

Turpinot manu twitter ierakstu, kas citiem neko pilnīgi neizsaka, bet pateikt to gribas skaļi un rupji. ( lai gan sanāca tikai skaļi, jo ar to rupjību sociālajos portālos ir pietiekami un nevēlos pievienoties tiem gudrajiem prātiem, kas savas emocijas izgāž internetā visu apskatei)

šodienas atziņa - dzīve patiešām, patiešām nenormāli izčakarē un norūda...tā un tik ļoti, ka par daudz ko ir vienkārši, bet brutāli vienalga

Besīgi, bet varbūt, tiešām - vieglāk ir, ja ir vienalga. Esmu pamanījusi - man pēdējā laikā ir grūti uztraukties par kaut ko... man viss šķiet vienaldzīgs un nelaižu sev klāt nevienu cilvēku & nevienu notikumu tā pa ritīgo. Es kaut kā nemaz nenoticu tam, kas notiek... Itkā personības dalīšanās, kad 1 Katrīna ir šī, kas runā par 2. Katrīnu. Tā otrā to pirmo nemaz neciena un viņai nepatīk. Vienmēr

bijuši iebildumi pret cilvēkiem, kas pa dzīvi ir pohujisti ( atvainojos )... Bet nu, vismaz puse manis ir tāda ! Kas pie tā ir novedis? Manuprāt, tā ir tā trakule - dzīves pieredze. Vecmāmiņas parasti saka, ka dzīves pieredze ir laba lieta un noderīga. Kā tad šajā gadījumā? Šobrīd man šķiet, ka tieši tā pieredze man ir atņēmusi pat to mazo drusciņu naivuma un kautrīguma, kas dzīvi padara tik aizraujošu un satraukuma pilnu. Es nekam nenoticu līdz galam un man viss šķiet apšaubāms. Katrs jaunais notikums vairs nenāk pie manis ar kņudoņu vēderā, bet ar domu - ai, būs taču labi...

vienalga.

Esmu pārvērtusies par vienu no tiem trakajiem cilvēkiem, kam dzīves vērtības(attiecībā tieši uz to, kāda personība es vēlos būt) ir tik tukšas..... Manas dzīves prioritātes ir kaut kur sajukušas, apmaldījušās. UN šķiet, ka tas viss tikai dēļ tās manas vēlmes patikt. Cilvēkam kaut kā tā ir, ja viņš ir nepašpārliecināts. Meklē to veidu kā patikt citiem, bet neiedomājas nemaz, ka ar patikšanu

citiem, tu nepatiksi sev. Jā, labi, esmu es sākusi vairāk dzīvot sev, bet ar to ir par maz. Trakā vēlme būt miss perfektajai mani beidz nost. TIkmēr, kamēr es te sēžu un mokos, tie, itkā ne-perfektie cilvēki ir laimīgi , patiesi un dzīvo. Es stāvu uz vietas, gaidot un izmisīgi, vienatnē cīnoties par perfektumu, kuru, ja tiešām kādreiz var sasniegt ( Pagaidām neticu tam ) , neviens nemaz nenovērtēs, jo perfektais būs viens. Esat pamanījuši, ka cilvēkiem kaut kā nepatīk perfektie?

Laikam baida, liek justies zemākiem..... Tad kāpēc uz kko tādu ir jātiecās? Kāpēc labu pašsajūtu nevar sasniegt ar kaut ko citādāku.... tač nepietiek ar zīdainiem, mīkstiem matiem, ideālas formas nagiem un figūru, kas liek vīriešiem vienam pēc otra atskatīties? itkā jau visi to saprot, bet tāpat Drogās 6dienas dienā var nobeigties pirms tiec ārā no veikala, jo sievietes uzbrūk visiem kosmētiskajiem līdzekļiem pēc kārtas, cenšoties sasniegt kaut ko.... stulbu.

EVS is comming

2010-08-16T15:59:00.002+03:00

Čiu

vēl 23 dienas līdz manai aizlidošanai uz Čehiju. Ar katru dienu satraukums arvien kāpj, jo sāku aptvert, ka jā, tas notiks - un atpakaļ ceļa vairs nebūs. Bet līdz tam es tik feini pavadu laiku :) Ja zini, ka pēc laika dosies prom uz gadu, uz lietām sāc skatīties mazliet citādāk, uzmanīgāk. Braucot, ejot, skrienot, ne vienu vien reizi aizdomājos un aptveru, ka tāda kāda esmu šobrīd, vairs nebūšu nekad. Tas viss tikai tāpēc, ka tik daudz pieredzes un jaunumu tiks saspiesti vienā gadā. Parasti dzīvojot, tas notiek lēnām. Tā, ka Tu nepamani kā mainies, ja vien kādā brīdī neapstājies un neaizdomājies par to kāds biji tad.

6dien biju Madaras cosmetics festivālā kā organizācijas homo ecos: bīvprātīgā AB dambī, Rīgā un satiku tur jauniešus no Horvātijas, Belģijas, Spānijas. Runājot, jutu, cik grūti ir non-stopā runāt angliski, jo domas skrien latviski. Protams, no tā nogurst. Bet, jo vairāk cilvēks dara, jo vairāk varot izdarīt. Un jo vairāk pļāpās citā valodā, jo vieglāk paliks ! + Man izstāstīja manu čehu valodas mācīšanās plānu. Ko lai saka, intenstīvi. Varēšu zvanīt uz mājām un malt pa " čehiskam " kā es saku :D Labi, ka man patīk un padodās valodas. Tas tik būs aizraujoši.

Jūti, cik nesakarīgs ieraksts ? tā notiek, ja gribās uzrakstīt, bet nav īsti kur, domas krājās un tad, kad sāc rakstīt, nezini ar ko īsti sākt un kā sarindot vārdus.

Vēl tikai nevaru izdomāt, ko iesākt ar blogu.. Turpināt rakstīt šeit pat, vai veidot jaunu. Pameklēju mātē gūglē par EVS čehijā un neko dižu neatradu...Saskumu. Tāpēc gribās rakstīt, lai nākamajiem brīvprāšiem, kas dosies uz čehiju, ir ko palasīt, varbūt noķert iedvesmu, pārvarēt bailes utt.

kalendārs ar baltām lapām

2010-08-12T11:19:00.002+03:00

Šodien sapratu, cik maz laika palicis līdz aizbraukšanai.....

Mazliet skumji!

es

2010-08-11T22:01:00.002+03:00

Tātad, kas jauns noticis - ir trešdiena, 11.augusts. Pirmdien biju rīgā uz Eiropas kustību Latvijā, lai parakstītu līgumus (5 gab.) par savu došanos uz Čehiju 8.septembrī ! Biļete jau iegādāta, mana lidojuma kompānija arī sameklēta(vai nav super, ka nelidošu viena pati?) un viss notiek. 2dien izņēmu savu Eiropas Veselības apdrošināšanas karti un, ja nu man gadīsies kāda veselības ķēpa, atrodoties Eiropas brīvprātīgajā darbā(tpu, tpu, tpu), man nebūs jāmaksā par ārstēšanu/medicīniskajiem pakalpojumiem 2 x vairāk, kā tūristam pienākas, bet tikpat cik vietējiem. Pozitīvi !

Vēl, biju 6dien festivālā "Laba Daba" kopā ar superīgās organizācijas homoecos: pārstāvi Madaru un vēl 3 super cilvēkiem. :) Jam, un šo 6dien atkal plānojās viens feins brīvprātīgums homoecos: pulkā. Rīgā, AB dambī būs Ekokosmētikas " Madara" rīkotais labo domu un sajūtu festivāls . Bet tad redzēs kas un kā tur izies.

http://www.madara-cosmetics.lv/lv/festivals/

Vairāk par homoecos: šeit ! Iesaistīties aicina un ir iespēja ikvienam, tā kā , ja dzīvo Rīgā, uz priekšu!

today

2010-08-04T21:20:00.002+03:00

Šodien biju jaukā pastaigā ar Lauru(to, kurai ir paziņa no Francijas, jā , Francijas ) un kura drīz būs paziņa ar pašu Franciju. Nonācām līdz skolai. Nostaļģija, atmiņas un bailes no nākotnes.

Tur tomēr bija tik droši.

tūdei

2010-08-03T23:34:00.004+03:00

Aiz neko darīt , sāku zīmēt :) ( lielu lomu nospēlēja arī mana kalendāra tukšā lapa )

reizēm uznāk & ko zin, visu to "reizēm uznāk " kopā saliekot, varbūt izdosies arī kaut kas ar ko lepoties. pagaidām līdzinos 1. klasnieciņam zīmēšanas stundā. Bet vismaz beidzot izdomāju, kas maniem zīmējumiem būs savdabīgs(katram kaut kam tādam ir jābūt, vnk ir. )